Ieteikumi, kā palīdzēt cilvēkiem, kas iekļuvuši atkarību slazdā

Noliegums ir liela daļa atkarības. Cilvēki, kuri cieš no atkarības, bieži vien baidās, ka viņi zaudēs kontroli pār savu dzīvi, ja meklēs palīdzību. Mīti par rehabilitācijas centriem šo problēmu tikai pastiprina. Daudzi cilvēki tic, ka vienīgais veids, kādā pārvarēt atkarību, ir došanās uz rehabilitācijas centriem, lai pēc mēneša no tiem atgrieztos kā „salaboti” cilvēki.

Bet tā nebūt nav visa ārstēšana. Šāda pieeja ir noderīga dažiem cilvēkiem, bet ne visiem. Vairums cilvēku spēj atlabt un uzvarēt atkarību, paliekot starp saviem cilvēkiem, tas ir, atveseļojoties mājas apstākļos.

Ģimenēm un draugiem vajadzētu uzzināt, ko sagaidīt krīzes apstākļos, kad tiek palīdzēts mīļotajam cilvēkam, kas cieš no atkarības. Jāsaprot arī, ka cilvēkam nav nepieciešams nokrist savā viszemākajā punktā, lai viņš sāktu meklēt palīdzību. Ārstēties no atkarības ir iespējams jebkurā brīdī, kas pats cilvēks ir gatavs uzsākt šo procesu.

Nacionālais Narkotiku Atkarību Institūts ir pat izveidojis sarakstu ar jautājumiem, ko uzdot cilvēkam, kurš iespējams cieš no atkarības. Piemēram, persona var ciest no atkarības, ja tā vēlās pārtraukt lietot konkrēto vielu vai produktu, bet nespēj vai arī pavada savu laiku, meklējot nepieciešamo atkarību raisošo produktu. Attiecību pārtraukšana, nepārtraukta cīņa par palikšanu darbā vai skolā arī var būt viena no pazīmēm.

Pretēji televīzijas šovos attēlotajai pieejai ārstēšanas procesā, dzīvē nav nepieciešams pēkšņa un uzbrūkoša pieeja, sakot, piemēram: „Atzīsties, to lieto narkotikas!” vai „Tu esi atkarīgais!”

Daudz labākas un realitātei piemērotākas sarunas sāktos ar „Es uztraucos par tevi!”, „Man bail, ka tu varētu ciest no tā un tā, bet es zinu, ka to ir iespējams ārstēt.”

Vēl viena taktika, kādu iesaka psihologi un ārsti, ir „motivēšana” – tā mudina pašu personu sajust vēlmi pēc pārmaiņām. Terapeits varētu personai uzdot jautājumus par ieguvumiem un zaudējumiem, piemēram, „Ko tu gūsti no tā, ka katru vakaru dzer tik ilgi, līdz aizmiedz?” vai „Ko kārtējā deva tev dod?”, „Cik daudz tu jau esi zaudējis?”. Šāda pieeja veicina personu apdomāt, cik neizdevīga un traucējoša ir esošā atkarība.

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru