KAD TEV TIKA NOTEIKTA DIAGNOZE – ŠIZOFRĒNIJA?
M: Man noteica šo diagnozi, kad biju 22 gadus veca, bet jau 18 vai 19 gadu vecumā ārsti uzskatīja, ka esmu bipolāra. Kad man tika noteikta diagnoze, es dzīvoja kopmītnēs. Ierazdamās tur es viņiem teicu: „Ziniet ko, izrādās, ka patiesībā es esmu šizofrēniska.” Un viņi atbildēja, ka zinājuši to jau sen, tādēļ savā veidā es biju pēdējā, kas par to uzzināja.
KĀ TU JUTIES, KAD TEV TIKA NOTEIKTA DIAGNOZE?
Es biju noskumusi, bet ko gan es vēl varēju darīt?
Šizofrēnija nekur nepazudīs, tādēļ nav iemesls par to skumt vai ieslīgt depresijā.
KĀ ŠIZOFRĒNIJA IZPAUŽAS TEV?
Man tā ir kā zona, kurā notiek sapņošana nomodā. Citiem izskatās, ka es runāju pati ar sevi. Bet realitātē tā ir tīrākā sapņošana nomoda stāvoklī. Kamēr es zinu, ka tas nenotiek pa īstam un nesāku jaukt realitāti ar šo dienas sapņošanas stāvokli, viss ir labi.
KĀ ŠIZOFRĒNIJA IR IETEKMĒJUSI TAVAS ATTIECĪBAS?
Neviens nav pret mani vērsies negatīvi. Vairums cilvēku ir bijuši saprotoši un atbalstoši. Kad man tika uzstādīta diagnoze, mamma man uzdāvināja grāmatu par šizofrēniju, bet tā bija iesaiņota citas grāmatas vāciņos, lai neviens nezinātu, ko es lasu. Bet, protams, ir arī cilvēki, kas, izdzirdējuši vārdu „šizofrēnija”, automātiski nodomā, ka esmu traka.
KĀ TU CĪNIES AR STIGMU AP IDEJU PAR ŠIZOFRĒNIJU?
Es satiekos ar daudziem, dažādiem cilvēkiem, mēs runājam, apmaināmies ar viedokļiem. Reizēm es vienkārši klausos muļķībās, ko cilvēki mēdz teikt.
PIEMĒRAM KĀDĀS?
Reiz es runāju ar kādu sievieti par šo pašu tēmu un pēc kāda brīža pajautāju viņai: „Vai tu esi satikusi personu ar šizofrēniju?”. Viņa strauji atbildēja: „Nē, neesmu, un arī nekad nevēlos satikt!” Es gan viņai nepateicu, bet ļoti gribēju pateikt: „Bet tieši šobrīd tu runā ar tādu!”.
KĀDA IR TAVA ĀRSTĒŠANA?
Es dodos pie psihoterapeita ik pēc pāris nedēļām, kā arī draugi, ģimene ar savu morālo atbalstu man palīdz, bet galvenokārt es dzeru zāles.
VAI, DZERDAMA ZĀLES, TU IZJUTI KĀDAS BLAKUS PARĀDĪBAS?
Jā, pat ļoti! Kad biju 19 gadus veca, man bija izrakstītas zāles, kas man lika justies nožēlojamai, dusmīgai un agresīvai vienkopus. Bet tās gluži vienkārši bija nepareizās zāles. Ir svarīgi atrast pareizās, bet tas var būt ilgs process.
VAI IR KAS TĀDS, KO TU VĒLĒTOS, LAI CILVĒKI SAPROT PAR ŠIZOFRĒNIJU?
Cilvēki nesaprot, cik izplatīta ir šizofrēnija, ka viņiem apkārt ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas no tās cieš. Mani darba kolēģi, ar kuriem esmu jau sen, nezina, ka man tā ir. Gluži vienkārši, jo stigma ap to ir pārlieku liela. Bet vai ziniet, kas ir patiešām smieklīgi? Visu manu dzīvi cilvēki man ir teikuši, ka es esmu dīvaina. Bet tad, kad pasaku, ka man ir šizofrēnija, viņi saka – „Bet tu taču esi tik normāla!”.