Krūškurvis apņem mūsu plaušas un sirdi, un šīs “aizsargbruņas” izceļas ar apbrīnojamu kustīgumu. Sekojot elpošanas ritmam, šis veidojums no ribām un muskuļiem ritmiski izplešas un saraujas.
Taču, ja cilvēks grūtās dzīves situācijās neprot elpot ar pilnu krūti, krūškurvis zaudē savu kustīgumu, bet ar to saistītā sirds, plaušas un citi iekšējie orgāni vairs nespēj pienācīgi pildīt savas funkcijas.
Katra cilvēka dzīve uz Zemes sākas ar pirmo un beidzas ar pēdējo elpas vilcienu. Mēs elpojam, pateicoties plaušām, kas atrodas krūškurvī, un tā stājamies fiziskā kontaktā ar apkārtējo pasauli. Arī sazināšanās ar citiem cilvēkiem nav iespējama bez elpošanas, jo ar to ir saistīta valoda.
Otrs ļoti svarīgais orgāns krūškurvī ir sirds – galvenais organisma motors un tā enerģētiskais centrs. Pēc austrumu ezoterikas mācības, sirds čakra – Anahata – tiek uzskatīta par cilvēka enerģētisko centru. No tās atkarīga mijiedarbība starp visu racionālo, ko dod saprāts, un intuitīvi emocionālo, kas nāk no dvēseles dzīlēm. Krūškurvja forma, izturība un kustīgums atspoguļo to, kā cilvēks tiek galā ar šo daudzveidīgo uzdevumu.
Kādas ir biežāk sastopamās likumsakarības, lasi nākamajā lapā!