Šis ir mans atlūgums no pieaugušo pasaules.
Ar šo dokumentu es oficiāli izsaku savu vēlmi atteikties no pieaugušo pasaules.
Esmu nolēmis, ka vēlos atkal uzņemties astoņgadnieka pienākumus.
Es vēlos spēlēties peļķēs un veidot dubļu pilis tajās.
Es vēlos iet gar jūras krastu un meklēt akmentiņus, kas, manuprāt, ir dārgakmeņi.
Es gribu gulēt zem liela ozola un kopā ar draugiem pārdot limonādi karstā vasaras dienā.
Gribu atgriezties laikā, kad dzīve šķita viegla un bezrūpīga, kad viss, ko zinājām, bija reizrēķina tabula, krāsu aplis un pantiņi. Bet šie pantiņi bija tikai pantiņi, jo mēs nezinājām to jēgu un nozīmi, sāpes vai prieku, kas bijuši par iemeslu tā sarakstīšanai.
Viss, ko zinājām, kā būt laimīgiem.
Nezinājām par pasaules sāpēm, ciešanām un trūkumu.
Es gribu atkal domāt, ka pasaule ir laba un godīga, ka ikviens cilvēks uz Zemes ir tāds.
Es gribu ticēt, ka viss ir iespējams.
Es gribu atkal sajust visus dzīves mazos prieciņus – tā patiesi un no sirds.
Gribu atkal dzīvot vienkārši!
Es vairs negribu, lai mana ikdiena sastāv no neskaitāmām stundām datora priekšā, rakstot atskaites, lasot nomācošas ziņas. Domājot, kā lai izdzīvo līdz mēneša beigām ar naudu, kas man kabatā. Negribu uztraukties par to, kā atļauties maltīti un ārsta apmeklējumu. Negribu dzirdēt melus un negribu klausīties baumās.
Es gribu ticēt apskāvienu spēkā, taisnībā, patiesībā, sapņos un iztēlē!
Tādēļ, lūdzu, šeit ir manas mašīnas atslēgas, mana kredītkarte, visi mani pienākumi.
Es oficiāli atsakos no pieaugušo pasaules.
Ok, tikai tad atsakies arī no naudas, izvēles un tiesībām par visu lemt pašam, jo tieši to nozīmē atgriešanās bērna stāvoklī. Varbūt kāds par tevi rūpēsies, taču tas nav garantēts – ja vecāki nespēs, atliks bērnu nams. Lemt par savu dzīvi pats jebkurā gadījumā nevarēsi, tikai peļķēs spēlēties. Kur tik stulbu rakstu var izdomāt?
Nesaprotu, kāpēc to visu nevar darīt “nenoliekot automašīnas atslēgas”
Vienīgais pretarguments ir – a ko citi pieaugušie par to teiks?!
F**k them! Ja tiešām gribētu baudīt dzīvi ar 8gadnieka degsmi, tad ko par to domā citi būtu pēdējais, par ko satraukties.
piekrītu arī Sasodīcam
Nav cerības, ka valsts atbrīvos arī no nodokļiem. Un atsakoties no saviem pieaugušā pienākumiem, tie tiek automātiski novelti kādam citam/citai, sak, no šī brīža gādā par mani kā par astoņgadīgu bērnu. Atjautīgi…
Latviesu galvena problema ir tada ka vini visu uzstver parak burtiski un tiesi ka piem kada Eiropas valsts pateiks o vajedzetu turkiem naudu iedot.100% latvija bus pirma kas to izdaris.Eiropa jokodamies pateiks jums sudigs cukurs lasviesi nav prob cukura vairs nav.un daudzi vel tadi piemeri ko latviesi dara tikai tapec ka kads kaut ko teica kaut nevajadzetu darit,to.saja teksta ari nevajadzetu to uzstvert burtiski,