Viss izriet no tā, ka sāpes ir atkarīgas no mūsu uztveres par tām. Sāpes ir sajūtas, kuras mēs saistām ar negatīvo. Tās ir kā iekšēji izveidots brīdinājums, kas mums paziņo par to, ka kaut kas nav kārtībā. Bet meditācija mums atļauj „atbrīvot” sevi no sāpēm smadzeņu līmenī – tā ļauj mums sāpes piedzīvot kā kaut ko neitrālāku, dabiskāku. Triks ir tajā, ka mēs regulāri praktizētu mierīgu stāvokli prātā, izejot no savas ikdienas apjausmes un aplūkojot emocijas un sajūtas gluži kā atrodoties ārpus ķermeņa. Citiem vārdiem, novērojot sevi no malas.
No citas perspektīvas – morfijs normāli ļauj samazināt sāpes par aptuveni 25%. Bet šis pētījums norāda uz to, ka meditācija spēj samazināt sāpes līdz pat 40%. Labākais ir tas, ka pat „ne-eksperts” spētu to paveikt. Pētījumā 15 brīvprātīgie, kas nekad nebija praktizējuši meditāciju, tika trenēti 20 minūšu meditācijas sesijās. Un šie 15 brīvprātīgie arī uzrādīja jau augstāk pieminēto 40% sarukumu sāpju līmenī.
Sāpes izpaužas dažādo. Fibromalgija, piemēram, ir stāvoklis, kas piemīt apmēram 4% Ziemeļamerikas iedzīvotāju. Tā izpaužas kā plašas, hroniskas sāpes ķermenī. Tās galvenais izraisītājs nav zināms, bet tiek uzskatīts, ka tas iesaista psiholoģiskus, ģenētiskus, neirobioloģiskus un pat ar apkārtējo vidi saistītus faktorus. Daudzi eksperti tic, ka svarīgs fibromalgijas ierosinātājs varētu būt stress.
Arī hroniskas sāpes ļoti bieži veidojas no mūsu emocijām. Emocionāli mēs varam pārdzīvot pagātnes atmiņas atkal un atkal, liekot ķermenim izdalīt toksiskas ķimikālijas, kas veicina sajūtas, kā dusmas un bailes.
Šādos gadījumos meditācija var būt efektīvs ierocis, cīņā pret emocionālām un fiziskām sāpēm.
Tātad – praktizē meditāciju un jūties veselāks – gan miesā, gan garā!