Dzīve mērķi saistās ar dzīves jēgu, un to kopumu sauc arī par dzīves ceļu.
Cilvēkiem kā labākie un harmoniskākie tiek piedāvāti dažādi ceļi. Katra ideoloģiskā sistēma, reliģija, kultūra, laikmets un sabiedrības slānis iesaka savu – dzīves orientieri jeb dzīves ceļu. Tie var būt dažādi. Tie var būt gan tradicionālie, gan novatoriskie dzīves ceļi, gan optimistiskie, gan pesimistiskie. Zemes un debesu ceļi. Iespējas ir neierobežotas. Labākā dzīvesveida ieteikums vienlaikus ir arī dzīves pamat-stila raksturojums.
„Quo vadis?” (‘Kurp iet?’) – ir nozīmīgākais jautājums katra cilvēka dzīvē. Atkarībā no tā mainās arī mūsu saskaņa ar apkārtējo pasauli.
Uz jautājumu „Kurp iet?” nav vienas atbildes, kas derētu jebkurā laikmetā, jebkurā situācijā, jebkurai personai. Bet lai samierinātos ar šo faktu, ir vērts atcerēties, ka galvenais ir panākt harmoniju starp subjektīvajiem un objektīvajiem faktoriem un vēlmēm.
Būtībā, lai meklētu atbildi uz jautājumu kurp iet, ir jāsaprot pāris atziņas.
Pirmā no tām un, iespējams, arī svarīgākā: dzīves jēga ir apkopojoša vērtība. Tajā tiek iekļauti visdažādākie mērķi, vērtības un centieni. Tiek meklēts būtiskākais un nozīmīgākais, kas var būt gan subjektīvi izvēlēts, gan šķietami objektīvais, ko par individuālu personu izvēlējusies sabiedrība.
Otrā atziņa: kad cilvēkam liekas, ka dzīves mērķi jau ir sasniegti, tad apstājas attīstības process. Un, lai atkal redzētu perspektīvo piepildījumu, nepieciešams izvēlēties jaunus mērķus (kas nereti ir vecie mērķi, tikai jaunā un labākā kvalitātē).
Un trešā atziņa: cilvēka ceļš nav galīgi noteikts. Tas atrodas noteiktā saistībā ar laikmetu, kultūru, sabiedrību un arī ar uzdevumiem, kādus cilvēks pats veic.
Apkopojumā, varam saprast, ka atbildes uz jautājumu „Kurp iet?” ir dažādas. Un, iespējams, ka atbildi uz jautājumu „Kāda ir dzīves jēga?” nemaz nav nepieciešams meklēt. Tā vietā labāk meklēt atbildi uz jautājumu „Kāda ir manas dzīves jēga un ko es vēlos sasniegt?”