Katram cilvēkam piemīt radošas spējas. Īstenībā tieši tās ir viņa dzīvības spēks. Radoša pieeja – tā ir vēlēšanās un prasme apliecināt savu personību tajā telpā, kurā mēs dzīvojam. Varētu pat teikt, ka radoša pieeja – tā ir tā pati vēlēšanās dzīvot.
Radošā potenciāla realizēšana, savu spēju apliecināšana vienmēr veicina indivīda dzīvības spēka nostiprināšanu un vairošanu.
Tikai realizējot savas radošās ieceres, cilvēks spēj iegūt harmonisku psihisko stāvokli. Citiem vārdiem sakot, personībai nemitīgi nepieciešams tiekties pret jauniem uzdevumiem, lai pēc tam meklētu to atrisinājumu. Ja tas nenotiek, cilvēka potenciāls sāk degradēties.
Protams, ir skaidrs, ka dažādos vecumos un attīstības pakāpēs cilvēki izvirza sev visdažādākos uzdevumus. Nav svarīgi, kādi tieši tie ir. Svarīgi, lai pats uzdevumu risināšanas process sagādātu prieku, dvēseles pacēlumu tiekšanos veikt kaut ko jaunu, apgūt kaut ko jaunu un izaicināt sevi.
Sarežģītākais uzdevums, ko varam sev atrast, ir kaut kas pavisam jauns – jauna līmeņa uzdevums. Ja iegūta kārotā izglītība, jauns uzdevums var būt sevis materiālā nodrošināšana. Ja izsīkusi mīlestība, nepieciešams uzdot sev uzdevumu – attīstīt sevi garīgi, padarīt sevi spēcīgāku un gudrāku. Un tā tālāk. Process ir bezgalīgs gan laika, gan iespējamo uzdevumu ziņā. Un būtībā – katrs jauns uzdevums ir grūtāks par jau izpildītajiem. Viss, ko nezinām, allaž ir grūtāks par to, ko jau zinām.
Šāda radoša attīstība norāda, ka cilvēka attīstība ir normāla un ka dvēsele tiecas pēc izaugsmes un harmonijas itin visā.
Un – no cilvēka psihiskās harmonijas atkarīga arī viņa fiziskā veselība!
Enerģiska un harmoniska jaunrade ir nepieciešama cilvēkam, lai viņš būtu vesels un laimīgs, spētu risināt jebkuras problēmas un izaicinājumus, veidot dzīvi tādu, kādu viņš to patiesi vēlas.
Tātad, ja pret dzīvi attiecamies radoši, tiecamies izkopt savas vajadzības, mūsu izredzes būt fiziski un garīgi veseliem, tiek paaugstinātas.