Dzintaram piemītošais spēcīgais biolauks padarījis to par vienu no vadošajiem akmeņiem astroloģijā. Taču reizē tas ir arī visai izmeklēts talismans. Dzintars nes veselību un laimi Ūdensvīriem, toties Vēršiem to nēsāt nav ieteicams.
Ar dzintaru saistīti arī daudzi ticējumi. Piemēram, vīri bija pārliecināti, ja sievai miega laikā uz krūtīm uzliek dzintara gabaliņu, viņa atzīstas visos grēkos un noslēpumos.
Jau savas ilggadīgās prakses sākumposmā Ibn Sina (Avicenna) rakstīja, ka dzintars aptur jebkuru asiņošanu (“sasaista asinis, lai no kuras vietas tās plūstu”), vemšanu, novērš sirds pārsitienus, noņem vēdersāpes, palīdz pret nakts miega traucējumiem un asiņu atklepošanu. Arī sengrieķu ārsts Hipokrats neatstāja dzintaru bez uzmanības. Viņš ar tā starpniecību sekmīgi ārstēja nieru, kuņģa un galvas slimības, palīdzēja pacientiem, kas bija saindējušies, sirga ar tuberkulozi, ādas un daudzām citām kaitēm.
Slavenais zinātnieks Kustions uzskatīja, “ja grūtniece nēsās dzintaru, viņa saglabās grūtniecību… Noderīgs tas ir arī pret dzelteno kaiti”.
Sengrieķu karavadonis Kalistrāts visiem, kas “cieš no spējām dusmu lēkmēm”, ieteica ārstēties ar pulverī saberztu dzintaru: “Dzintaru, kas ir brīvs no piemaisījumiem, saberziet smalkā pulverī un viens pret trīs atšķaidiet ar karstu vīnu. Lietojiet iekšķīgi reizi dienā pēc ēšanas.”
Romiešu rakstnieks Plīnijs vēstījis, kā ārstēt pasliktinātu redzi bērniem: “Dzintars ir jāsaberž pulverī un jāsajauc ar rožu eļļu un medu.”
Mūsu racionālajā un skeptiski noskaņotajā XXI gadsimtā diez vai kāds ķersies pie šādām receptēm.
Turklāt savulaik slavenie mediķi, protams, nevēlējās atklāt visus savus profesionālos noslēpumus laikabiedriem. Tomēr ir saglabājušies ne mazums citu vērtīgu un vienkāršu padomu, kā ārstēties ar dzintaru, kas izmantojami arī mūsdienās.
Aizvadītajos gadsimtos bagātās slāvu ģimenēs bērnu barotājām obligāti bija jānēsā dzintara krelles, kas pasargāja bērnu no ļaunas acs un smagām slimībām. Arī bērna drēbītēs mēdza paslēpt dzintara gabaliņu vai krellīti, kurai vajadzēja pasargāt no visa sliktā. Kas traucē mūsdienu sievietēm rīkoties tāpat? Protams, dzintara gabaliņš jāpaslēpj tā, lai bērna ziņkārīgās rociņas to neatrastu un neiebāztu sev ausī vai mutē.
Ar degoša dzintara dūmiem senatnē tika atgaiņāti kukaiņi un mušas. Šim nolūkam dzintaru saberza pulverī, iebēra metāla trauciņā un aizdedzināja. Gribot negribot jāatzīst, ka šāds veids ir daudz patīkamāks par indīgajiem aerosoliem, jo dzintara aromāts ir nekaitīgs un smaržīgs. Ne velti pie mums Baltijas zemēs dzintara pulveri un sīkos graudiņus mēdza pievienot kvēpekļos.
Dzintara dūmi ne tikai pasargā māju no dizentērijas un citu slimību izraisītājiem. Gruzdošais dzintars lieliski palīdz pret sāpēm kaklā un rīklē, veiksmīgi ārstē ieilgušu klepu. Katru dienu taisot šādas procedūras, cilvēki, kas sirgst ar pneimoniju un citām plaušu slimībām, ātri vien no mokošās kaites atvadās.
* Vara piestiņā dzintaru saberž pulverī, ieber metāla trauciņā un aizdedzina. Kad dzintars sāk gruzdēt, pārsedz galvai blīvu drānu un ieelpo silto gaisu. Tikai nedrīkst pārāk tuvu noliekties.
Dzintara dziednieciskās īpašības lielākoties nosaka tā izcelsme – miljoniem gadu veci skujkoku sveķi, kas pārvērtušies akmenī.
Mode, arī attiecībā uz bižutēriju, mainās. Iespējams, dzintara krelles, kulons vai piespraude nesader ar visiem tērpiem, taču tas netraucē nelielu saules akmens gabaliņu paslēpt kabatā, kur neviens to neredz. Nēsājot dzintara kaklarotu, katrs pats var pārliecināties, kā pēc kāda laika uzlabojas garastāvoklis, mazāk jūtamas kraso laika apstākļu maiņas un magnētiskās vētras. To var izmantot arī, ja zīdainim sāpīgi šķiļas zobiņi.
* Bērnam ap kaklu apliek dzintara krelles vai kaklarotu, lai viņš tās nēsā vairākas stundas. Tikai, liekot bērnu gulēt, tās obligāti jānoņem.