Pirmais. Lai ēdiens un dzēriens būtu tīkami iekšējiem orgāniem.
Otrais. Lai ēdiena aromāts būtu tīkams ožai.
Trešais. Lai fiziskā piepūle un atpūta būtu patīkama muskuļiem un kauliem.
Ceturtais. Lai siltuma un aukstuma sajūta būtu patīkama ādai.
Galvenais – nesasprindzināties, nepārpūlēties un nesatraukties. Dzīve cilvēkam tiek dota priekam, taču tas nekādi nenozīmē, ka aiz nesasprindzināšanās drīkst slēpties parastais slinkums. Tāpat arī patieso dzīvesprieku nedrīkst jaukt ar neapdomīgu jautrību. Ķīniešu viedo šķietamā bezdarbība paceļas līdz neparasti smalkajai un pilnībā apjaustajai dzīves mēra sajūtai.
Rūpes par veselību sākas ar domu par to, ko nevajag darīt. Lai iemācītos sevi pārvaldīt, nav vajadzīgs nekādu dižo
varoņu spēks. Var sākt pat ar mazumiņu, galvenais – saglabāt savu centienu pastāvību.
Slavenais ķīniešu ārsts Suņ Simjao, kas dzīvoja VII gadsimtā, uzskatīja, lūk, kā.
* Nevajag klausīties kaitinošās skaņās.
* Nevajag lieki runāt.
* Nevajag izdarīt liekas kustības.
* Nevajag turēt galvā juceklīgas domas.
Tas nenozīmē, ka gudrais vīrs neko nedarīja. Viņš vienkārši visu darīja tad, kad tas bija nepieciešams, un katra viņa rīcība bija tik savlaicīga un dabiska, ka to pat it kā neievēroja.