Su-džok metode balstās uz visu šo stihiju harmonizēšanu: uz garīgo un fizisko atveseļošanos. Taču šoreiz par to, kā su-džok var palīdzēt atrast pašam sevi un sakārtot savu dzīvi.
Enerģētiskais portrets
Katrā cilvēkā kopš pasaulē nākšanas brīža dominē viens no sešiem ki, kas arī nosaka mūsu enerģētisko konstitūciju.
Vēja cilvēki
Šīs stihijas pārstāvji ir kalsni, aktīvi, ļoti zinātkāri un nedaudz virspusēji. Viņi ir pieticīgi, mīl ceļot un komunicēt ar citiem. Viņiem nepārtraukti rodas jaunas idejas, kuras ir gatavi aizstāvēt līdz pēdējam. Vēl viena viņiem raksturīgā īpašība ir bieži ātrsirdības uzliesmojumi. Šo cilvēku galvenā emocija ir – dusmas, naids.
Siltuma cilvēki
Siltuma cilvēki ir vēl aktīvāki un rosīgāki. Viņus var viegli atpazīt pēc druknā auguma, platajiem pleciem. Viņiem patīk piedzīvojumi, būt sabiedrībā, jautras kompānijas, smiekli, anekdotes. Dzīvē vadās atbilstīgi savām vēlmēm un jebkurā veidā cenšas tās īstenot. Viņi ir ambiciozi, praktiski, spītīgi, priekšroku dod dārgām, labas kvalitātes lietām. Šo cilvēku galvenā emocija ir – prieks.
Karstuma cilvēki
Šai enerģijai piederīgie ļaudis ir enerģiski, emocionāli, par sevi pārliecināti, dāsni, diplomātiski un komunikabli. Viņi vienmēr izvirza sev konkrētu mērķi un aktīvi cenšas to sasniegt: ambīcijas un spītības viņos ir vēl vairāk nekā siltuma cilvēkos. Viņiem patīk spīdēt sabiedrībā, viņi dievina komplimentus. Lai gan šiem cilvēkiem ir nosliece uz tuklumu, tas viņiem netraucē. Galvenā karstuma cilvēku emocija ir – laimes izjūta.
Mitruma cilvēki
Šīs stihijas pārstāvji priekšroku dod mazkustīgam, mērenam dzīvesveidam. Viņiem patīk rosīties pa māju, noņemties ar bērniem un saimnieciskām lietām. Lielākoties viņiem visiem ir liekais svars, kas nereti kļūst par kādas saslimšanas cēloni. Ir ļoti neizlēmīgi un emocionāli, taču izdarītie secinājumi ir loģiski un pamatoti, jo aktīva domāšana ir, ja tā varētu teikt, viņu jājamzirdziņš. Viņiem raksturīgi diskomforta, trauksmes un beziemesla nemiera stāvokļi. Galvenā emocija – skumjas.
Aukstuma cilvēki
Aukstuma cilvēki ir vāji, slimīgi, ātri nogurst un bieži salst. Neizlēmīgi un nedroši, viņus bieži moka nepamatotas bailes. Lēmumus pieņem ārkārtīgi piesardzīgi, balstoties uz pieredzi un loģiku. Visu pārbauda un analizē, ir lieli reālisti. Parasti savu viedokli neizpauž, bet, ja sāk izteikties, ir pārāk tieši. Aukstuma cilvēku galvenā emocija ir – bailes.
Stihiju darbības mehānisms
Kā mūsos darbojas visas šīs stihijas, un vai iespējams atklāt šīs darbības mehānismu?
Su-džok cilvēku iztēlojas kā piramīdu, kuras pamatos ir fiziskais ķermenis, otrajā “stāvā” iekārtota meridiānu sistēma (ķermeņa bioloģiski aktīvo punktu līnijas), nākamais pakāpiens ir emocijas un visbeidzot piramīdas virsotnē atrodas psihe. Visi šie līmeņi ir savstarpēji cieši saistīti un atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā.
Kā zināms, katra slimība aizsākas augšējā līmenī – zemapziņas dzīlēs, un tikai pēc tam parādās tās izpausmes. Su-džok māca iedarboties uz slimību tieši tās aizsākumā, gana ilgi, pirms tās izpausmes sāk parādīties fiziskajā plānā. Kā tas iespējams? Caur emocijām, kas ir visu piramīdas stāvu vienojošā saikne.
Saikne starp emocijām un reālajiem notikumiem ir vispārzināma. Piemēram, sajūtot kaut ko sliktu, mēs pievelkam sev nepatikšanas, bet, izstarojot prieku, – aizsargājam sevi no nelaimēm. Su-džok metodei tas nav nekāds noslēpums, jo pēc šīs mācības atzinuma emocijas ir sešu enerģiju parādīšanās. Prieka emocija savu sākotni smeļ siltumā, trauksme – mitrumā, skumjas – sausuma enerģijā, bet bailes – aukstumā. Savukārt karstuma enerģija izraisa laimes izjūtas.
Tā kā pasaule ir pilna enerģijām, mēs viegli sajūtam svešas noskaņas un pat uzlādējamies ar tām, pie viena pieķerot klāt arī svešus priekus un problēmas. Turklāt ne tikai emocionālās problēmas: uz svešiem emocionāliem impulsiem mūsu ķermenis atsaucas fiziski. Redzot kādu raudam, arī mums var acīs sariesties asaras, bet, ja kādam no kaut kā ir bail, arī mums kļūst neomulīgi un sirds sažņaudzas. Tomēr nepieciešama ir katra, pat visnegatīvākā emocija: tā it kā uzsūc sevī to lieko enerģiju, kas mūs pārpilda. Bet viss, kas ir par daudz, ved pie slimības – fiziskas vai garīgas. Tieši tāpēc cilvēks, kas prot izpaust savas emocijas un spēj palaist tās brīvībā, ir gan veselāks, gan veiksmīgāks, jo viņš prot vadīt un regulēt savas emocijas. Iemācīties to var ikviens.
Neizšķiest stihiju!
Pirmais, kas jāapgūst, ir prasme tikt skaidrībā ar savām izjūtām un laikus tās izpaust. Ja ir jautri – smaidiet, jokojiet, stāstiet anekdotes, arī tad, ja apkārtējiem prāts nav tik priecīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka daudz labāk, ja jūs ar viņiem dalāties savā siltuma enerģijā (kā iepriekš minēts: prieks ir siltums), nekā uzlādēsiet sevi ar viņu aukstuma enerģiju. Protams, ļoti svarīgi ir ievērot mēru un nepāršaut pār strīpu. Ne velti mēdz teikt, ka pārāk ilgi smiekli var novest pie asarām – organisms it kā līdzsvaro emocijas un ar vienu kompensē kādu citu. “Pārjautrojies” organisms “pārkarst”, tāpēc tam nepieciešama dzesēšana – skumju vai pat baiļu deva…
Otrs solis ir – iemācīties enerģiju pareizi izlietot: nešaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Zināt taču, kā uzvedas eksaltēti cilvēki: informāciju par sliktiem laika apstākļiem uztver bezmaz vai kā vēsti par pasaules galu, bet par pasniegtu konfekti gatavi pateikties tā, it kā būtu izglābti no nāves. Pārmērības acīm redzamas, un tās kaitē ne tikai saskarsmē ar apkārtējiem, kuriem nav viegli šādus emociju plūdus izturēt, bet arī pašam cilvēkam, jo jebkurš notikums liek viņam maksimāli izšķiet enerģiju un rezultātā – iztukšo.
Visam jābūt ar mēru. Vētrains prieks, neizsakāms naids, dziļas bēdas – viss izjauc līdzsvaru gan dvēselē, gan organismā. Jo mierīgāk cilvēks reaģē uz notikumiem, jo lielāka harmonija ir viņā pašā, bet tur, kur valda harmonija, viss ir vislabākajā kārtībā.