“Vai zini tās mazās, nejaukās balstiņas, kuras mēs paši akumulējam sevī vai pat ieviešam, tās balstiņas, kuras nepārtraukti atgādina tavas kļūdas, neveiksmes un pāridarījumus? Jā, es arī tās pazīstu.
Tās iznīdē teju visu, kas uzskatāms par veiksmes iedīgli!
Kad esi nokļuvis pie savas lielās veiksmes stundas, tu bieži vien attopies, zaudējis visu savu motivāciju. Tavā galvā skan frāzes „Kāda jēga? Tas tāpat neizdosies…”. Tev atliek spert tikai soli tuvāk sapņiem, lai atkal saklausītu to riebīgo repliku no balss, kas mājo tevī. Tā balss ir kritiska. Tā var pat teikt: „Nu ko, esi sadomājies, ka esi baigā zvaigzne? Ka tu vispār kaut ko vari? Neesi pārāk daudz no sevis iedomājies?”
Tā balss ir neciešams zvērs tevī, bet arī neticami lojāls – tā zina, kad un kā tu esi sāpināts pagātnē, un tā ir apsolījusi, ka neļaus tam vairs nekad ar tevi notikt. Tādēļ katru reizi, kad tu esi gatavs riskēt, rīkoties vai sniegties pēc kā vairāk, tā uzceļ drošības sētu, kura tevi notur „komforta un drošības zonā”.
Tad, kas uzcēlusi žogu, tā paceļ balsi un sāk savu stāstāmo, līdz tu atmet ar roku un atkāpies. Atkāpies atpakaļ ēnās. Pat, ja tu ienīsti šo balsi, tā rīkojas tikai labu motīvu dēļ. Un šis motīvs ir tevis pasargāšana
Tā vietā, lai uzsāktu karu pret šo balsi, varbūt pasaki tai paldies? Tā strādā tik smagi, lai izglābtu tevi no sāpēm. Un kā gan tā var zināt, ka tu tuvojies savai pilnībai? Kā tā var zināt, ka tu nepieļausi kārtējo kļūdu, kas ievainos tevi visai dzīvei? Iespējas ir pasaule, bet pasaule tevi ir sāpinājusi. Balss izdara vienkāršus secinājumus.
Vai tu vari pateikt savai iekšējai balsij, kas ir aiz ēnām? Vai tu vari tai pateikt paldies par uzticību, rūpēm un smago darbu? Un pats svarīgākais – vai tu vari to pārliecināt, ka nu tu esi spēcīgs sevī un šie pakalpojumi vairs nebūs vajadzīgi? Vai tu to tiešām vari?
Vienīgā patiesība, ko pazīst šīs balsis, ir sāpēs, dusmas un neparedzamais, bieži vien skarbā pasaule. Tagad, kad tu to apzinies, varbūt tu spēsi paskatīties uz visu citādāk? Ielaid gaismu savā pasaulē. Atver logus uz savu prātu un pasaki sev, ka pasaule nav tik tumša, kā reizēm tas šķiet.
Apjaut gaismu un dodies pasaulē!”