Uzzīmē savu laika kompasu un uzzini, vai tevi sargā senči!

Tagad atsauciet atmiņā savu vecmāmiņu un vectētiņu dzimšanas dienas un ierakstiet tās atbilstīgajā sektorā. Iespējams, kāda apļa daļa (vai pat divas trīs) paliks tukša. Tas nozīmē, ka neviens no trešās paaudzes senčiem šajā zonā jūs neaizsargā un jums nebūs viegli sevi realizēt šajā laikā.

Turklāt pēc trešās paaudzes senču darbiem un rakstura var spriest par savām nosliecēm, izanalizēt veiksmi tai vai citā dzīves sfērā. Vecmāmiņas un vectētiņi ir četru stihiju – Ūdens, Uguns, Zemes un Gaisa – glabātāji un sargi.

Uguns stihija simbolizē radošo sākotni. Vīriešiem Uguns stihijas glabātājs ir vectētiņš pa tēva līniju, sievietēm – vecmāmiņa pa mātes līniju. No tā, cik spilgti un apdāvināti šie cilvēki bijuši, ir atkarīgas arī pēcnācēja spējas un talants.

Ūdens ir gara spēks, prasme pārvarēt grūtības un kārdinājumus, iespējas. Vīriešiem par šo stihiju rūpējas mātes māte, bet sievietēm – tēva tēvs.

Ar Zemes stihiju ir saistīta materiālā pasaule. Ja jūsu Zemes stihijas glabātājs bijis saimniecisks cilvēks, zinājis naudas vērtību un ar to nešķiedies, tad arī jums ir nodrošināta veiksme un panākumi darbā. Bet ja šis glabātājs dzīvē bijis izšķērdīgs cilvēks, arī jums nāksies krietni vien nopūlēties, lai veiksme veltītu kādu savu smaidu. Vīriešiem šajā ziņā vajadzētu vairāk painteresēties par sava tēva māti, bet sievietēm – par mātes tēvu.

Gaisa stihija atbild par mūsu prasmi komunicēt, iemantot draugus un biznesa partnerus. Un lielā mērā tieši no Gaisa stihijas glabātāja ir arī atkarīgs, cik siltas un harmoniskas būs attiecības ģimenē. Vīriešiem par Gaisa stihiju rūpējas mātes tēvs, bet sievietēm – tēva māte.

Visbeidzot esam nonākuši pie pašiem tuvākajiem radiniekiem – saviem vecākiem. Lai cik savādi tas nešķiet, taču cilvēkiem, kas dāvājuši mums dzīvību, kas mūs audzinājuši un skolojuši, ietekme uz mūsu likteni ir visai maza. Lai cik ļoti māte un tēvs necenšas, viņi nespēj kardināli mainīt ne sava bērna spējas, ne rakstura iezīmes.

Un tomēr kaut kas tiek arī no vecākiem. Bez ārējās līdzības mēs no viņiem mantojam dažus paradumus, manieres un uzvedības modeli. Īpaši tas redzams ģimenē: bērni ļoti bieži kopē savu vecāku ģimenes scenāriju. Zēni atveido sava tēva, bet meitenes – mātes lomu.

Lai arī saikne ar senčiem ir cieša, uzvelt visu vainu tikai viņiem ir absolūti aplam. Katra spēkos ir labot to, ko neizdarīja vectēvs vai vecmāmiņa, nodot to tālāk saviem bērniem vai arī – izšķiest pa vējam.