Nav nekāds noslēpums, ka vecākie bērni parasti mēdz būt dominējoši, bet par vienīgajiem bērniem ģimenē mēs automātiski spriežam, ka viņi ir izlutināti. Kā ir patiesībā?
Dzimšanas secības teorijas pirmsākumi meklējami 1920. gados, tos ielicis Alfrēds Adlers, Zigmunda Freida draugs un kolēģis. Adlers uzskatīja, ka tas, kādā secībā bērns ienāk ģimenē būtiski ietekmē viņa personību.
* Pirmdzimtais jeb vecākais bērns
Pēc Adlera teorijas, vecākais bērns ir konservatīvāks, koncentrējas uz varas iegūšanu, kā arī, viņam piemīt dabiskas līdera īpašības. Ņemot vērā to, ka vecākie bērni bieži vien rūpējas par jaunākajiem brāļiem vai māsām, pirmdzimtie uzaug par gādīgiem cilvēkiem, kuri paši vēlas bērnus un labprāt uzņemas iniciatīvu.
* Otrais jeb vidējais bērns
Ņemot vērā to, ka vecākais brālis vai māsa jau ir uzstādījuši latiņu labi augstu, vidējam bērnam krietni jācenšas, lai to pārspētu. Otrā bērna attīstības temps ir ātrāks. Vidējais bērns bieži vien ir ambiciozs un tik pat kā nekad nerīkojas savtīgi. Šie bērni visai bieži uzstāda un cenšas sasniegt neiespējami augstus mērķus. Tas paaugstina neizdošanās iespēju, par spīti tam, viņi zina kā tikt galā ar dzīves radītajām grūtībām un tas padara viņus spēcīgākus.
* Pēdējais jeb jaunākais bērns
Kā likums, jaunākais bērns saņem visvairāk rūpju un uzmanības kā no vecākiem, tā arī no brāļiem un māsām. Tieši tādēļ jaunākais bērns jūtas visnepieredzējušākais. Par spīti tam, jaunākie bērni ir motivēti pārspēt visus savus brāļus un māsas. Bieži vien jaunākie bērni savā izvēlētajā jomā sasniedz augstus rezultātus un izpelnās plašu atzinību. Kā cilvēki viņi ir sociāli aktīvi, lai arī bieži spēj būt bezatbildīgi un vieglprātīgi savā rīcībā.
* Vienīgais bērns
Bez brāļiem un māsām, ar kuriem sacensties, vienīgais bērns bieži vien cenšas sacensties ar tēvu. Ja vienīgo bērnu pārlieku lutina, viņš pieaugot sagaidīs lutināšanu un uzslavas arī no pārējiem līdzcilvēkiem. Šie cilvēki ir atkarīgi un egocentriski. Vienīgajam bērnam grūtības sagādā komunikācija ar citiem bērniem. Daudzi bērni, kuriem nav ne brāļu, ne māsu, kļūst par perfekcionistiem un sasniedz savus mērķus, lai arī ko tie prasītu.
Vēl kāds cits, ASV veikts pētījums pierādījis, ka dzimšanas secība tik tiešām ietekmē bērna raksturu.
Zinātnieki analizēja 377 000 vidusskolas skolēnu rakstura iezīmes. Tika atklāts, ka pirmdzimtie ir godīgāki un dominējošāki, kā arī mazāk sociāli aktīvi un sliktāk panes stresu. Vidējie bērni parasti ir apzinīgi un centīgi. Jaunākie bērni it atklāti un sociāli aktīvi. Bet vienīgie bērni ir satraukti, tajā pašā laikā arī viņi ir sociāli aktīvi un komunikabli.
Avots: brightside.me