Cilvēces kolektīvā doma – augstākais Zemes sasaistes princips. Tātad cilvēces psihiskajam stāvoklim ir liela ietekme uz planētas veselības stāvokli. Ja cilvēku domas ir saindētas – planēta ir slima un šo slimību var nosaukt par saindēšanās drudzi.
No cilvēku ienaida un ļaunuma, no negantiem nolādējumiem un slepkavībām izplatījumā rodas saindēti atmosfēras slāņojumi. Tie nogulsnējas atmosfērā un veido postošu gāzu mākoņus. Ļaunās enerģijas indīgie stari un izstarojumi uzkrājas un sabiezē. Arvien vairāk sablīvējoties, šie slāņi beigu beigās kļuvuši par cietu garozu, kas nelaiž cauri augstos kosmiskos starus – ugunīgās strāvas – labdarīgos spīdekļu starus. Tā Zeme ir zaudējusi saikni ar citām pasaulēm.
Mūsu planēta, būdama daļiņa no lielās Kosmosa dzīves, daudzām saitēm ir spēcīgi vienota ar Visumu. Pastāvot Esības Vienotībai, pastāv Kosmiskās Dzīves Vienotība, bez kuras nevar dzīvot neviena planēta, jo šī vienotība nodrošina enerģiju un strāvu apmaiņu.
Un cilvēku neprāta dēļ arī sirgst mūsu planēta. Zemes fizikālais un bioloģiskais, psihiskais līdzsvars ir izjaukts. Sabojāti arī planētas klimatiskie apstākļi. Pieaug vēl nepieredzētas svārstības gadalaiku jomā. Jau var manīt, ka arvien biežākas kļūst planētas konvulsijas – karstuma un aukstuma viļņi. Jau desmitiem gadu ilgi teju katru dienu to piemeklē dažādas katastrofas. Gadu desmitiem mūsu Zeme ir nebeidzamās trīsās. Un vai gan cilvēces gars kopumā nav atbildīgs par šīm bīstamajām parādībām?
Visi šie notikumi, katastrofas un nelaimes – tās nav vienkārši sakritības un nejaušības. Tā ir likumsakarība. Cilvēces evolūcija tuvojas jaunam pārejas posmam, kad beidzas viens evolūcijas vilnis, lai tā vietā sāktos cits. Tas, ko nesīs laikmetu mija un vai kādreiz vēl mūsu Zeme kļūs vesela, tas ir jautājums, uz kuru spēs atbildēt nākamās paaudzes.