Jā, zinātnieki ir atklājuši, ka sapņus iespējams nodot tālāk un arī saņemt.
Stenlijs Kripners, psiholoģijas profesors Seibrukas universitātē, Kalifornijā, pastāsta: “Pastāv liels daudzums klīnisku un neizpētītu materiālu par to, kas notiek sapņojot. Diemžēl, eksperimentāla pieeja šim tematam kļuva iespējama tikai ar psihofizioloģiskās laboratorijas izveidi. Tika atklāts, ka guļoši izpētes objekti, kas tika pamodināti miega fāzē, kurā novērojamas ātras acu kustības, lielākoties spēja atcerēties sapņoto.
Tā rezultātā, kļuva iespējams pieprasīt “telepātiskam saņēmējam” censties sapņot par stimula mērķi, kas atrodas tālu prom no “telepātiskā sūtītāja”.”
1960-tajos Montags Ulmans veica eksperimentus Maimonīdes Medicīnas centrā, Bruklinā, lai pārbaudītu, vai cilvēkus var “ieprogrammēt” sapņot par kaut ko konkrētu. Pirms došanās gulēt, cilvēki varēja izvēlēties par ko sapņot. Nākamajā solī zinātnieks vēlējās saprast, vai cilvēki miegā var nosūtīt apzinātas ziņas.
Šajos eksperimentos, tika noteikts, kurš ir ziņu sūtītājs un, kurš to saņēmējs. Pirms šie cilvēki devās uz atsevišķām istabām, lai gulētu, viņi satikās laboratorijā un īsu brīdi sarunājās. Sūtītājam tika nodota aploksne, kas saturēja informāciju, kura jānodod saņēmējam attēla vai zīmējuma formā. Saņēmējs tika pamodināts īsi pēc miega fāzes, kurā novērojamas ātras acu kustības, iestāšanās, lai zinātniekiem nodotu informāciju par redzēto.
Vienā no ievērības cienīgākajiem eksperimentiem ar sapņu palīdzību tika sūtīts mākslasdarbs ar nosaukumu “Deju skola”, kurā attēlotas vairākas jaunas sievietes dejošanas nodarbībā. Saņēmējs pēc pamošanās pastāstīja:
“Es atrados telpā ar aptuveni pieciem, sešiem cilvēkiem, man šķita, ka tā ir skola un tur atradās kāda meitene, kas vēlējās ar mani dejot.”
Kā izskaidrojams šis notikums? Iespējams, ka pie tā vainojama kvantu fizika. Iedomājies, ka vienlaicīgi tiek radīti divi elektroni. Ja viens no tiem tiek aizsūtīts uz otru pasaules malu, otrs uz to nekavējoties reaģēs, neatkarīgi no attāluma. Iespējams, ka šādi viss ir saistīts. Einšteins šo parādību saucis par “spokainajām parādībām attālumā”.
Zinātnieki vēl nespēj precīzi izskaidrot notikušo, bet visai drīz šis noslēpums tiks atšķetināts.
Avots:
