Zināms, ka no divpadsmit no amerikāņu plānotajiem Mēness apmeklējumiem, saskaņā ar slaveno Apollo programmu, tika īstenoti tikai seši. Lidojumi tika pārtraukti 1972.gadā un vairs nav atjaunoti. Pirmie cilvēki uz Mēnes izsēdās 1969.gadā. Katru gadu notiek zinātniskās konferences, kas veltītas ekspedīcijām uz Mēnesi, kuru materiāli tiek publicēti un ir pieejami katram interesentam. Ir iznākušas neskaitāmas grāmatas, albumi un bukleti, kur stāstīts par amerikāņu varoņiem, kas „uzvarējuši” Mēnesi. Mēs visi arī zinām slaveno frāzi: „Viens mazs solis cilvēkam, viens milzīgs solis cilvēcei.” Šķiet, ka nav šaubas par to, ka cilvēks tik tiešām ir pabijis uz mūsu dabiskā pavadoņa. Tas kas galu galā rada šīs šaubas? Kas liek domāt, ka cilvēks nav bijis uz Mēness?
Viens no aktīvākajiem oponentiem idejai, ka cilvēki ir pabijuši uz Mēness, ir Ralfs Renē – amerikāņu izgudrotājs. Renē ir pārliecināts, ka ASV valdošās aprindas vēlējās apsteigt krievu zinātniekus kosmosa izpētē, tādēļ safabricēja visu šo notikumu, jo cilvēces attīstības līmenis, pēc Renē vārdiem, „bijis pārāk niecīgs, lai cilvēks varētu nokļūt uz citas planētas”.
Renē argumenti ir sekojoši. Pirmkārt, pirmais karogs, kas tika dokumentēts uz Mēness plīvoja. Bet uz Mēness taču neesot atmosfēra! Otrkārt, brīdī, kad Mēness lunomobilis izkustās no vietas, tā riteņi sagriežas un no to apakšas izdzenās akmentiņš, tieši tāpat, kā tas notiktu uz Zemes. Bet uz Mēness gravitācija taču ir sešas reizes mazāka, tādēļ akmentiņam no riteņa apakšas vajadzēja izkustēties ļoti lēnām. Treškārt, fotogrāfijās, kurās 1972.gadā iemūžināts astronauts, tas lēkājis pāri pats savai ēnai. Un ceturtkārt – Mēness fotogrāfijās neesot redzamas zvaigznes, tā ir kā no Mēness virsmas tās nebūtu redzamas. Kaut situācijai ar zvaigznēm būtu jābūt tādai pašai, kā uz tām raugoties no Zemes.
Renē liek pievērsts uzmanību arī pirmajiem astronautu tērpiem. Šo tērpu uzdevums ir pasargāt no radiācijas tāpat, kā to spētu 80 centimetrus bieza svina kārta. Kā arī tērpiem būtu jābūt aprīkotiem ar skābekļa krājumiem 4 stundām, radiosistēmu, elektriskajām baterijām, sūkni ūdens pārsūknēšanai, lai skafandrs tiktu atdzesēts u.t.t. Vai tiešām visas šīs ierīces būtu varējušas satilpt nelielajos tērpos, ar kuriem kosmonauti devušies uz Mēnesi?
Kopumā Ralfs Renē ir gatavs tiesāties ar NASA, lai pierādītu, ka visa nosēšanās uz Mēness ir izdomājums. Uz ko NASA ir gatava atbildēt, lai pierādītu, ka cilvēki patiešām ir bijuši uz Mēness.
Laiks rādīs, kā šis notiks izvērsīsies.
uz Mēness gravitācija ir sešas reizes mazāka, bet tādēļ akmentiņam no riteņa apakšas nevajadzēja izkustēties ļoti lēnām, inerce ir tāda pati. tiem tikai vajadzēja lānāk krist. un mēs visi tagad zinam ne tikai “one small step for a man, a giant leap for mankind!”, bet arī “good luck, Mr. Gorky!”!