Pievēršoties skaidrojošajām vārdnīcām, par laimi, visa veiksmes definīcija kļūst daudz sarežģītāka un plašāka. Jo veiksme ir kaut kas daudz neitrālāks un mazāk novērtēts jēdziens, nekā mēs ikdienā to esam pieņēmuši.
Veiksme gluži vienkārši nozīmē darīt kaut ko labi, attīstīt sevi un pilnveidoties. Un šāda definīcija varētu būt šī gadsimta veiksmes atslēga. Tā gluži vienkārši pazeminātu standartus, kurus esam uzstādījuši veiksmei. Tā ļautu saprast, ka arī gluži vienkāršākas un ikdienišķākas lietas un situācijas ir veiksme.
Šāda definīcija ļautu saprast, ka, piemēram, ilgstoša un patiesa klausīšanās bērnos ir veiksme. Īpaši jauka attieksme pret svešiniekiem ir veiksme. Vai arī prāta piepildīšana ar interesantām domām – arī tā ir veiksme. Vai arī vienkārša sapratne, kad tuvajam nepieciešams atbalstošs plecs, ir vērtējama kā veiksme.
Cilvēki, triumfē šādās šķietami neievērojamās nodarbēs, arī ir veiksminieki! Jo ir teju neiespējami piepildīt visas prasības, ko bieži vien pieprasa tas, lai mēs tiktu dēvēti par veiksminiekiem. Laimīga laulība, lieliska karjera, miera sajūta sevī un slava – to visu ir grūti saglabāt vienlīdz augstā līmenī. Bieži vien mums kaut kas ir jāupurē, lai citās jomās izvirzītu savus panākumus. Tas ir, lai citās jomās mēs būtu dēvējami par veiksmīgiem.
Tā vietā, lai sekotu mākslīgi izveidotajiem veiksmes kritējiem, ir lieliski, ka mēs varam sekot paši savam veiksmes ceļam – unikālam un īpašam. Un ne vienmēr acīmredzamajam veiksmes ceļam. Nav svarīgi, vai šis ceļš šķiet veiksmes ceļš arī citiem. Svarīgi ir tas, vai šis ceļš ļaus tev pašam justies laimīgi un piepildīti.
Veiksme ir pārvērtēta. Apsēdies un padomā par visu, kas tevi padara par veiksmīgu cilvēku. Izvirzi savus veiksmes kritērijus un atsakies no tiem, kurus tev uzspiež citi. Tu esi veiksmīgs pats savā, unikālajā veidā.