ASV Konektikutas štatā atrodas sabiedriska organizācija „Starptautiskais lidojošo šķīvīšu birojs”. Tās direktors Alberts Benders apgalvo, ka ir atminējis NLO noslēpumu. To viņš gribēja publiskot savā žurnālā „Space Revue”, bet nolēma par to sākotnēji paziņot savam draugam. Šo ziņojumu viņš nosūtīja pa pastu. Drīz vien pie Bendera ieradās trīs vīri melnos uzvalkos, kas ufologu vidū ir pazīstami kā „slāpētāji” un aizliedza publiskot atklājumu.
Benders stāstījis, ka šie vīri atgādinājuši mācītājus, tikai tiem galvā bijusi cepure. Sejas, dziļi uz pieres uzmaukto cepuru ēnā, bijušas grūti saskatāmas. Benderu neesot pametusi baiļu sajūta. Šķitis, ka vīru skatieni dedzinājuši dvēseli. Šķitis, ka tie nodevuši telepātisku ziņojumu.
Vīri melnā apliecinājuši, ka Bendera apgalvojumi par NLO bijuši pareizi, tomēr, tie arī likuši likvidēt organizāciju un pārtraukt turpmākos pētījumus, darbību, kā arī pavēlējuši par notikušo neko nestāstīt.
Tomēr pēc pāris gadiem Alberts Benders nolēmis pavēstīt pasaulei šo notikumu. Viņš sarakstīja grāmatu „Lidojošie šķīvīši un trīs cilvēki”, kurā viņš aprakstījis Antarktīdā izvietotos kosmodromus, kas paredzēti ārpuszemes kosmosa kuģu uzņemšanai uz Zemes. Vairums lasītāju gan uzskatījuši, ka Benders pakļāvies „vīru melnā” lūgumam, tādēļ izdevis nepareizu grāmatu, lai nojauktu pēdas citiem interesentiem, kas pētījuši ārpuszemes dzīvību. Tomēr citi NLO pētnieki ar sajūsmu uzņēmuši Bendera grāmatu. Vairums ufologu arī uzskatījuši, ka Bendera publikācijās minētā informācija sakrīt ar citu aculiecinieku (kas pieredzējuši vai novērojuši ārpuszemes dzīvību) ziņojumiem.
Kā izrādās, ne viens vien ufologs piedzīvojis šo vīru melnā apmeklējumus. Tomēr tāpat kā Bendera stāsts par mistiskajiem ciemiņiem, arī citu ziņotāju stāsti satur ne mazumu ļoti apšaubāmas informācijas. Un pat to apzinoties, vēl joprojām aktuāls paliek jautājums – kādēļ lai vairāki savstarpēji nesaistīti cilvēki ziņotu par šāda veida notikumiem? Un kāpēc viņu lielības ir ļoti līdzīgas?
Kas tieši bijis līdzīgs šo ziņotāju ziņās? Tie visi apgalvojuši sekojošu informāciju: viesi ir vīrieši. Tie tērpti melnā uzvalkā, kam pieskaņots balts krekls, balta kaklasaite. Apģērbs bijis tik tīrs, ka šķitis, tas nācis tik tikko no veikala plaukta. Apmeklētāji izskatījušies viegli iedeguši saulē, acis bijušas mazliet ieslīpas. Kustības bijušas stūrainas, to attieksme ļoti oficiāla, nav bijusi nedz patīkama, nedz naidīga. Un bieži vien radusies sajūta, ka tie nemaz nav bijuši cilvēki. Un visi kā viens, tie zinājuši informāciju, kas vēl nav bijusi publiskota. Un, kad tie uzdevuši jautājumus, šķitis, ka tie jau zina atbildes uz visu.