Daudz kas ir mainījies kopš tā laika. Tajās dienās jēdziens „paranormāls”, aprakstot visu dīvainu un neparasto, nespēja izskaidrot tādas parādības, kā, piemēram, NLO, spokus, garus, pēc nāves dzīvi, citplanētiešu rases, dzīvību uz citām planētām un tā tālāk. Pat kvantu fizika uzskatīja alternatīvās enerģijas avotus, dzīvnieku inteliģenci un citus līdzīgas tēmas dēvēja par „ku-kū”. Visbiežāk uz šādu domu entuziastu parādītu ar pirkstu un pasmietos par viņu.
Bet mūsdienās tēma „paranormāls” jau ir kļuvusi par normu. Mūsdienās tas, ko saucam par paranormālu, visbiežāk ir normāls.
PATS JĒDZIENS: PARANORMĀLS
Ko galu galā nozīmē jēdziens „paranormāls”? Grieķu priedēklis „para” nozīmē „līdz ar, blakus, netālu”. Tātad „paranormāls” apzīmē „normālo”, kas iet līdzās ikdienā pieņemtajiem standartiem. Ģeometriski runājot, „paranormāls” iet paralēli normālam, esot vienā plaknē. Tie atrodas samērā tuvu.
Cits skaidrojums būtu viss, kas nav saprotams ar zinātnisko metožu analīzi. Bet, ja mēs paskatītos atpakaļ cilvēces vēsturē, „paranormāls” apzīmētu visu, kas kādā laika posmā nav bijis skaidrs (un visticamāk, ka tas ir skaidrs mūsdienās).
Ar to varam saprast, ka daudz kas, ko šodien uzskartām par „paranormālu”, patiesībā ir normālāks, nekā domājam, tas ir, pēc pāris gadiem mēs šodienas „paranormalitātes” uzskatīsim par pavisam normālām „normalitātēm”.
Arī pirms pāris desmitiem gadu, ideja par internetu būtu bijusi „paranormāla” – neizskaidrojama, nesaprotama, pat biedējoša. Iespējams, ka agrāk mēs internetu būtu uzskatījuši par maģisku dimensiju, kurā visu mūsu informācija ir savienota un atrodas nepārtrauktā apritē.
Un ja aizdomājamies – Vai viss, ko uzskatam par normālu, savā veidā nav paranormāls?