2017. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 974,8 milj. eiro, kas ir par 188,5 milj. eiro jeb 5,0 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Izdevumi atbalstam naudas vai mantiskā formā apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 10,5 %, slimības un veselības aprūpei – par 6,8 % un atbalstam personām ar invaliditāti – par 4,9 %.
2017. gadā lielākais izdevumu pieaugums bija atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā, kas galvenokārt saistīts ar valsts atbalsta palielināšanu apgādnieku zaudējušiem bērniem. Apgādnieka zaudējuma pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam un atlīdzībai par apgādnieka zaudējumu, sākot no 2017. gada aprīļa tika palielināti pensiju un pabalstu minimālie apmēri.
Otrs lielākais izdevumu pieaugums bija veselības aprūpē. Izdevumi primārajai un ambulatorajai veselības aprūpei pērn pieauga par 12,0 %, sasniedzot 283,3 milj. eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam pieauga par 7,7 %, sasniedzot 145,2 milj. eiro, ko ietekmēja vidējā izmaksājamā slimības pabalsta apmēra kāpums.
Pagājušajā gadā izdevumi atbalstam personām ar invaliditāti (izņemot ar veselības aprūpi saistītos maksājumus) pieauga par 4,9 %. Mainoties aprēķināšanas kārtībai kaitējuma atlīdzības Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem vai viņa apgādībā bijušajiem darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, izdevumi 2017. gadā kaitējuma atlīdzībai pieauga 2,8 reizes (2016. g. – 1,8 milj. eiro, 2017. gadā – 5,2 milj. eiro).
Sociālās aizsardzības izdevumi 2017. gadā veidoja 14,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā (15,1 %). Salīdzinājumam, 2016. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 17,1 % no IKP, savukārt Lietuvā – 15,4 % no IKP.
Eiropas statistikas sistēma katru gadu apkopo un publicē harmonizētos datus par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS metodoloģiju. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.
Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004. gadā, izmantojot dažādu valsts institūciju sniegto informāciju.
Plašāka informācija par izdevumiem sociālajā aizsardzībā pieejama sadaļā “Sociālā drošība”.