- Tu izbaudi laiku vienatnē.
Kāds tam sakars ar iepriekšējām dzīvēm? Izskaidrojums ir šāds: kad dvēsele pirmo reizi ierodas uz šīs planētas, tā alkst ienirt pasaulē un mācīties, kā dzīvot. Tā paša iemesla dēļ bērni parasti ir tik draudzīgi un tik ļoti vēlas skriet ārā un spēlēties ar citiem bērniem. Viņi mācās būt cilvēki. Arī tavai dvēselei tas jāmācās. Pēc tam, kad esi nodzīvojis dažas dzīves un tavai dvēselei ir labāka izpratne par to, kā dzīvot, vairs nav tik svarīgi nepārtraukti socializēties.
- Tev labi padodas izprast cilvēkus.
Līdzīgi kā bērnam pieaugot, arī dvēsele dzīvojot vairākas dzīves gūst mācības par cilvēkiem, viņu uzvedību un tās cēloņiem. Tāpēc dvēsele, kura dzīvojusi jau iepriekš, labāk spēs izprast cilvēkus, nolasīt sejas izteiksmes un būs empātiskāka.
- Tu neseko pūlim.
Lai kur tu dotos, tu visur atšķiries no citiem – skolā, darbā vai pat ģimenē. Tu visur jūties mazliet nevietā. Sajūta ir tāda, it kā tu joprojām nespētu pierast pie tā, ka esi cilvēks. Tas varētu būt tāpēc, ka agrākajās dzīvēs tu esi bijis dažādi citi cilvēki. Tu vari justies gan kā lauva aitas ķermenī, gan kā aita lauvas ķermenī. Tas ir tāpēc, ka tu esi bijis spiests iejusties dažādās lomās dažādos laikos.
Kā tev šķiet? Vai esi dzīvojis jau vairāk nekā vienu dzīvi?
Avots: higherperspectives.com
Man liekas kad es biju Jēzus agrāk. :p