Tevi māc ziņķāre par to kā dzīvo citi cilvēki. Tev patīk sarunāties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām un ar atšķirīgiem dzīves apstākļiem. Tas tāpēc, ka tu mīli mācīties par to kā dzīvo citi cilvēki, un kas viņus padara tādus, kādi viņi ir. Tu izbaudi nejaušas sarunas ar svešiniekiem, jo reizēm tā vari iemācīties visvairāk.
Tu apzinies savus trūkumus un stiprās puses. Tu zini, kuras ir tās lietas, kas tevi padara par ne tik perfektu cilvēku, bet tu zini arī kādas ir tavas īpašības, kas tevi padara lielisku. Tu zini, ka tev ir slikts paradums atlikt visu uz pēdējo brīdi, varbūt tu reizēm esi garlaicīgs sarunu biedrs. Bet tieši tāpēc, ka tu šīs lietas apzinies, tu aktīvi centies tās novērst. Tajā pašā laikā tu zini, kas tevi padara lielisku un tu vienmēr centies pēc iespējas vairāk jomās tāds kļūt.
Tu uzsvaru liec uz dzīvošanu tagadnē, nevis pagātnē vai nākotnē. Tu netici dzīvošanai pagātnē vai cerībās uz nākotni. Tu labprātāk izdzīvotu katru sekundi tik dziļi un pilnīgi, cik iespējams, nekā atgrieztos vakardienas notikumu atmiņās vai solījumos par rītdienu. Tu savu pagātni esi pieņēmis tādu, kāda tā ir, un zini, ka nevari tajā atgriezties. Tā pat tu zini arī to, ka nākotne ir tikai sapnis, kuru vari sapņot bezgalīgi, bet vispirms tā ir jāpiedzīvo.
Tu centies izprast savu garastāvokli un piestrādā pie tā mainīšanas, ja tas ir slikts. Kad tu kļūsti dusmīgs, bēdīgs vai skaudīgs par kaut ko, tu apzinies, ka esi šajā noskaņojumā. Tu piedzīvo savas emocijas ar vēlmi saprast no kā un kāpēc tās radušās. Tu saproti, ka emocijas ir veids kā tavs ķermenis reaģē uz domām, tieši tāpēc tu centies izprast savas domas, pirms esi kļuvis nekontrolējams.
Tu skaties patiesībai tieši acīs. Kad uzrodas kāda problēma starp tevi un vēl kādu, tu labprātāk tiec ar to galā, izrunā visu tagad un tūlīt, nekā klusē un ļauj šai problēmai augt lielākai un nepatīkamākai.
Avots: thoughtcatalog.com