Iestājoties rudenim un tuvojoties laikam, kad tā vien gribēsies paslēpt rokas siltos cimdos, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā “Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus.
18. novembrī ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos. Cimdi var būt simboliska dāvana Latvijas nozīmīgajā jubilejā gan draugiem un tuviniekiem, gan biznesa partneriem un ārzemju viesiem – tie ir silti un praktiski, vienlaikus simboliski un skaisti, jo cimdu rakstos ieadītas senas rakstu zīmes un Latvijas dabas krāsas. Valsts simtā jubileja var būt iemesls pārlūkot pūru, iztaujāt vecmāmiņu vai sameklēt zinošas meistares un cimdu pāri uzadīt pašiem.
Imants Ziedonis rakstījis: “Latvieši iziet pasaulē ar rakstainiem cimdiem un met tos tautas kultūras dārgumu krātuvē pie persiešu paklājiem, indiešu un japāņu zīda audumiem, ķīniešu porcelāna un krievu kokgriezumiem…”
Latviešu cimdi ir pārlaicīga vērtība – tie pastarpināti stāsta par Latvijas vēsturi, jo bijuši nepieciešami gan strēlnieku kaujās, gan tālajā Sibīrijā, gan tepat Latvijā, ikdienas darbus darot. Cimdu rakstu un krāsu kombinācijas ir bezgalīgas, tomēr katram Latvijas novadam bijušas savas raksturīgākās krāsas: Kurzemē – balta, pelēka, sarkana un mēļi zila, Latgalē – sarkana, dzeltena, zaļa un balta, Vidzemē – balta, pelēka, gaiši brūna vai zaļa, Zemgalē – zaļā un brūnā toņa variācijas.
Daudzu gadsimtu gaitā Latvijas teritorijā ir izveidojušās bagātīgas cimdu adīšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcijas. Cimds ir ne tikai sadzīves, bet arī rituāla priekšmets, ko/kuru dāvināja cilvēka dzīves svarīgākajos brīžos – kristībās, kāzās, bērēs, apliecinot tuvinieku labvēlību un simboliski apzīmogojot notikumu. Cimda adītājs rakstos iekodēja senču zināšanas un ievija spēka zīmes: sauli, kādu no krusta, ausekli, zalkti, kas valkātājam dāvāja ne tikai siltumu un skaistumu, bet arī aizsardzību. Taču cimdos ieadīja arī cūkactiņas, riekstu ķeķi, bišu spārni, vārnas kājas, vanadziņa nadziņi un daudz citu dažādu simbolu.
Lielā interese par rakstainiem latviešu cimdiem ir devusi ierosmi cimdu adīšanas, dāvināšanas un valkāšanas akcijai “Cimdotā Latvija” – cimdus izvēlēties un sarūpēt palīdz tautas lietišķās mākslas studijas “Tīne”, tautas tērpu centra “Senā klēts” un veikala “Hobbywool” meistari.
Cimdu rakstu daudzveidību ikviens bija aicināts iepazīt Latvijas valsts simtgadei veltītajā notikumā “Lauki ienāk pilsētā”. 28. septembrī Saeimas Atvērto durvju dienā Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas jaunieši apmeklētājus aicina uz īpašu fotoakciju. Cimdu rakstu daudzveidību varēs iepazīt un savu rakstu uzzīmēt Latvijas valsts simtgades informācijas centrā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.