“Agni” koncepcija pastāv tikai indiešu tradicionālajā medicīnā – ājurvēdā. Vienkāršāk sakot, agni ir cilvēka iekšējā uguns, enerģija visa tā, kas cilvēks nav pats (ēdiena, dzērienu, veidolu, skaņu, informācijas u.c.), pārstrādei tajā, kas cilvēks ir (ķermenis, emocijas un prāts).
Tieši agni ir tā enerģija, kas nodrošina ēdiena sagremošanu un piepilda visus audus ar barības vielām. Vēl agni izvada no organisma toksīnus un pārstrādes atlikumproduktus, tādējādi attīrot gremošanas traktu un piešķirot organismam svaigumu. Tādēļ, lai tiktu uzturēta veselība, ķermeņa un prāta harmonija, nepieciešams spēcīgs, veselīgs, labi sabalansēts agni.
Praktiski visas psihiskās un fiziskās kaites mums rodas tāpēc, ka agni līmenis ir vai nu pārāk zems, vai arī pārāk augsts. Vājš agni ir sliktas gremošanas cēlonis. Pārāk spēcīgs agni, gluži pretēji, sadedzina uzturu, pirms tas paguvis uzsūkties.
Vāja agni pazīmes:
* gāzu veidošanās;
* atraugas;
* gausa gremošana;
* noguris prāts;
* apgrūtināta staigāšana;
* vāja sviedru izdalīšanās vai arī sviedri neizdalās vispār;
* aizcietējums;
* nomāktība, depresija.
Pārāk spēcīga agni pazīmes:
* pastiprināta svīšana;
* izsitumi;
* diareja;
* paaugstināta uzbudinātība;
* runāšanas uzplūdi;
* dedzinošas sajūtas barības traktā;
* ātrsirdība, dusmas, naids.
Kā harmonizēt agni
Ja ir puse vai vairāk no vienam vai otram tipam piederīgajiem simptomiem, var droši teikt, ka iekšējai “enerģijas stacijai” nepieciešams nopietns remonts. Agni harmonizēšanai ājurvēda dod šādas rekomendācijas.
Lai pastiprinātu iekšējo uguni, jāievēro šādi ieteikumi:
* jāēd nedaudz;
* ēdienam jāuzdzer silts ūdens, kam pievienots nedaudz citrona sulas;
* ēdienam var uzdzert arī ingvera tēju. Tās pagatavošanai ņem šķipsniņu žāvēta ingvera uz glāzi ūdens un vāra uz lēnas uguns, līdz ceturtā daļa šķidruma novārās. Var rīkoties vēl vienkāršāk: dažus svaiga ingvera gabaliņus iemest ļoti karstā ūdenī. Tēju dzer nelieliem malkiem pirms un pēc ēšanas;
* pirms ēšanas jāieņem 1/4 tējkarotes maisījuma, kura pagatavošanai līdzīgās daļās sajauc ingveru, melnos piparus un asos Indijas piparus, bet pēc tam šim maisījumam pievienojot tādu pašu daudzumu krīta.
Šī recepte īpaši ieteicama tukliem cilvēkiem, kam ir nosliece uz tūsku, bet tikai ar noteikumu, ja viņi nesirgst ar kuņģa-zarnu trakta čūlu;
* kalsni, kā arī gados vecāki cilvēki pirms ēšanas var lietot šķipsniņu sīki sakapātas vai rīvētas ingvera saknes, pievienojot masai pavisam nedaudz sāls;
* ļoti svarīgs ir košļāšanas process: kumoss jākošļā tik ilgi, līdz tiek sašķidrināts ar siekalām;
* ēdienam jāuzdzer tikai silts ūdens;
* kalsniem un gados vecākiem cilvēkiem ieteicams putrām pievienot pašrocīgi pārkausētu sviestu;
* cilvēkiem, kas ir aktīvi, vidējas komplekcijas un vidējā vecumā, harmonizēt agni palīdzēs svaiga kinza vai pētersīļi ar nelielu daudzumu melno piparu piedevu;
* pirms ēšanas vēlams pāris reižu norīt siekalas – tā tiek pastiprināta dažu gremošanas fermentu izstrāde. Sevišķi svarīgi tas ir ogļhidrātu sagremošanai. Lai palielinātu siekalu daudzumu mutē, ar mēli aplaiza zobus un lūpas – vispirms pulksteņa rādītāja, tad pretējā virzienā, turklāt mutei jābūt aizvērtai;
* pastiprināt agni palīdz mudra (īpaša pirkstu kombinācija): apsēžas uz grīdas ar sakrustotām kājām vai uz krēsla. Mugura – taisna. Rokas uz ceļiem ar augšup vērstām plaukstām. Abām rokām saliek kopā vidējā pirksta un īkšķa spilventiņus. Šādā pozā atpūšas dažas minūtes pirms katras ēdienreizes. Jāelpo mierīgi un domās jāpateicas Radītājam par ēdienu, kas pagatavots maltītei.
Lai pavājinātu iekšējo agni:
* jāpiemeklē sev piemērots veids, kā atbrīvoties no dusmām, naida, uzbudinātības un satraukumiem;
* dienas laikā jāizdzer 0,5–1 litrs zāļu tējas. Tās pagatavošanai līdzīgās daļās sajauc ķimeņu, koriandra un fenheļa sēklas. Vienu ēdamkaroti maisījuma aplej ar 2–3 glāzēm verdoša ūdens un stundu nostādina;
* ēdienkartē iespējami biežāk jāiekļauj kartupeļi, selerijas, kabači, paprika, gurķi, zaļie salāti, rīsi, auzas, mieži, griķi, kvieši, kausēts sviests, krējums, saldējums, vistas gaļa, garneles, ķirbju un saulespuķu sēkliņas, saldie āboli un vīnogas. Savukārt atturēties vēlams no medus, sīpoliem, ķiplokiem, redīsiem, baklažāniem, tomātiem, rudzu maizes, kukurūzas, skābpiena produktiem, banāniem, hurmas, aprikozēm, skābajām ogām un augļiem, liellopa gaļas, zivīm, riekstiem (izņemot ciedru riekstiņus), sinepēm, etiķa, kečupa, marinādēm, asiem garšaugiem.