Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgi vairāk nekā trešdaļai Latvijas sabiedrības, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS jūnijā īsi pirms svētku sākuma veiktā aptauja.
39% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem atzīst, ka personīgi viņiem Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir ļoti nozīmīgi vai drīzāk nozīmīgi. Tikmēr vairāk nekā pusei jeb 52% Latvijas iedzīvotāju Dziesmu un deju svētki ir vai nu noteikti, vai drīzāk nenozīmīgi.
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki jau savā nosaukumā paredz to, ka to nozīmība varētu būt augstāka tieši latviešu vidū. Arī aptaujas dati to apstiprina, jo latviešiem (gan pēc tautības, gan valodas ģimenē) Dziesmu un deju svētki ir būtiski biežāk nozīmīgi nekā cittautiešiem – attiecīgi svētki ir nozīmīgi 54% latviešu tautības cilvēku pretstatā 16% cittautiešu.
Tautības aspekts ir saistīts arī ar dzīvesvietu – laukos dzīvojošajiem Dziesmu un deju svētki ir svarīgāki nekā pilsētniekiem. Tas tāpēc, ka Latvijas laukos absolūtais vairākums iedzīvotāju ir latvieši, kamēr cittautieši biežāk dzīvo pilsētās (jo īpaši Rīgā un Daugavpilī).
Dziesmu un deju svētku nozīmīgums ir cieši saistīts arī ar gatavību piedalīties tajos. Tā kā vairāk nekā pusei iedzīvotāju šie svētki nav nozīmīgi, tad ir tikai likumsakarīgi, ka vairāk nekā puse aptaujāto tajos nav iesaistīti – vai nu vispār nedomā par šiem svētkiem (11%), vai arī jau ir skaidri nolēmuši, ka nepiedalīsies un nesekos tiem līdzi (47%). Arī attiecībā uz neiesaistīšanos Dziesmu un deju svētkos biežāk šādu pārliecību pauž cittautieši.
Tajā pašā laikā 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem paši būs svētku dalībnieki. 7% iedzīvotāju klātienē vēros Dziesmu un deju svētku pasākumus, un vēl 24% sekos līdzi svētkiem televīzijā vai radio. Klātienē Dziesmu un deju pasākumus biežāk vēros rīdzinieki, savukārt svētku norisei televīzijā vai radio biežāk sekos līdzi vidzemnieki, kā arī pārējos reģionos dzīvojošie latvieši.
Kantar TNS šogad ir veicis vairākus pētījumus par iedzīvotāju vērtībām un Latvijas valsts simtgadi. Komentē Kantar TNS pētījumu vadītāja Agnese Krecele: “Dziesmu un deju svētku kultūrvēsturiskā nozīme Latvijas iedzīvotājiem visvairāk saistās ar ģimenes kopības sajūtu, piederību konkrētai grupai vai kopienai, kā arī tradīciju cienīšanu. Tas apstiprina Dziesmu un deju svētku nozīmi tieši latviešu kopienā – īpaši ģimenēs, kolektīvos, kuri ir iesaistīti, piedalās un paši rada šos svētkus.”
Par aptauju
Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2018. gada 19. līdz 21. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 814 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Kantar TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar TNS strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.