Izvērtējot, kādā līmenī atrodas spēki, katrs var pats aptuveni noteikt arī enerģētikas līmeni:
Ja enerģijas līmenis ir 90–100%, cilvēks jūtas lieliski un viņam ir normāls garastāvoklis. Attiecīgi tas nozīmē, ka ir arī augstas darbspējas un visas iespējas mērķtiecīgi virzīties uz izvirzītā uzdevuma sasniegšanu. Pie šāda enerģētiskā līmeņa iekšējais potenciāls ir ļoti liels, un cilvēka uzdevums ir to pilnībā realizēt, jo potenciālās iespējas vienas pašas bez aktīvas darbības panākumus negarantē.
Ja enerģētikas līmenis ir 70–80%, potenciāls joprojām ir pietiekami augsts, taču spēka pietiek tikai pašiem galvenajiem darbiem, pašu nozīmīgāko mērķu realizēšanai. Bet, ja dzīvības spēku līmenis noslīdējis līdz 50–60%, visticamāk, cilvēks sūdzas par periodisku nogurumu, bet, lai īstenotu nozīmīgus uzdevumus, vajadzīga liela piepūle. Īpaši, ja strādāt nākas no rīta līdz vakaram, bet pēc katras aktīvākas darbības nepieciešama atpūta. Šajā gadījumā enerģijas pietrūkst, pat lai tiktos ar tuviniekiem un draugiem, kas galarezultātā sašaurina aktīvās saskarsmes loku.
Ja spēka trūkums jūtams nepārtraukti un hroniskais nogurums kļuvis par pastāvīgu pavadoni, ir pamats uzskatīt, ka enerģētiskais līmenis noslīdējis līdz 30–40%. Cilvēks ar šādu potenciālu visu laiku cenšas taupīt spēkus un nekādās aktivitātēs neiesaistīties. Par viņa galveno principu kļūst absolūts iniciatīvas trūkums un nevēlēšanās uzsākt kaut ko jaunu. Ļoti bieži cilvēki, kam ir tik zems enerģijas līmenis, galvenokārt tikai atpūšas – gulšņā vai sēž parkā uz soliņa. Šajā līmenī nereti sāk izpausties nomākti stāvokļi, kas noved pie depresijas un neirozēm. Vēl zemāks enerģētiskais potenciāls jau ir darbs mediķiem, jo tas raksturīgs smagām slimībām, kad nepieciešama nopietna un profesionāla iejaukšanās.
Enerģijas līmeni būtiski pazemina stresi un nogurums, arī elementāra neizgulēšanās un dienas režīma neievērošana var negatīvi atsaukties uz cilvēka spēkiem. Slikta ietekme ir smēķēšanai, alkohola lietošanai un nepareizam uzturam – organismam nākas nepārtraukti šķiest spēkus, lai stātos to iedarbībai.
Cilvēku stipri nogurdina un spēkus atņem arī biežas ķildas un negatīvās emocijas. Tāpat nereti mēdz būt gadījumi, kad kāds cilvēks burtiski piespiež atdot viņam savu enerģiju. Parasti “vampīrs” savu upuri mēģina izprovocēt, iesaistot viņu konfliktā.
Ja cilvēkus, kurš šajā situācijā ir “enerģijas avots”, konfliktā iesaistās, sāk nervozēt, kliegt, dusmoties, papildus viņš “izmet” arī lielu daļu enerģijas, kuru “vampīrs” nekavējoties uzsūc. Kad tas noticis, parasti ķilda tiek izbeigta, enerģētiskais vampīrs nomierinās un dodas prom labā noskaņojumā, bet viņa donors, gluži pretēji, paliek bez spēka un jūtas gluži kā salauzts.