Daži to sauc par nepatīkamu, riebīgu ieradumu, bet nagu graušanu, iespējams, nemaz neveicina uztraukums un stress. Arvien vairāk pierādījumu norāda uz to, ka cilvēki, kas teju atkarīgi aizraujas ar nagu graušanu, ir perfekcionisti, un šo aktivitāti gluži vienkārši vecina garlaicība, uzbudinājums, aizkaitinājums un nepiepildījuma sajūta.
Kāds pētījums, kas šī gada Martā tika publicēts „Uzvedības, terapijas un eksperimentālās psihiatrijas” žurnālā, norāda, ka galvenais veicinātājs ir perfekcionistu daba. Bet tik un tā – nagu graušana ir negatīvs un nevēlams ieradums.
„Mēs ticam, ka indivīdi ar šādu uzvedību, ir perfekcionisti, kas nespēj atbrīvoties un paveikt darbu tajos apstākļos, kādos viņi ir, kas izjūt vēlmi grauzt nagus. Tieši tādēļ – šo ierobežojumu dēļ – viņi ir uztrauktāki, nepacietīgāki, neapmierinātāki, kad nespēj sasniegt savus mērķus. Turklāt, viņi daudz ātrāk piedzīvo garlaicības sajūtu, ” tā norāda doktors Kierons O’Konors – psihiatrijas profesors un pētījuma līdzautors.
Pētījumā tika novēroti 48 indivīdi, kuri ikdienā regulāri grauza savus nagus. Pētījumā iesaistītajiem tika uzdoti jautājumi par iemesliem, kas izsauc viņos garlaicību, dusmas, vainas sajūtu, nespēju noturēt uzmanību, stresu un tā tālāk. Tad katram tika imitēta situācija, kas spētu izraisīt nepieciešamību vai vēlmi grauzt nagus.
Šie pētījumi ir svarīgi dažu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ļauj saprast, ka nagu graušana nav tikai nervu spriedzes vai stresa blakusparādība. Otrkārt, tas ļauj mums saprast, ka, iespējams, nav nepieciešams ārstēt neesošu problēmu ar traumējošām vai liekām metodēm, kas tikai var saasināt visu situāciju. Treškārt, katrs pētījums ir solis tuvāk tam, lai mēs katrs sāktu saprast sevi un savas īpatnības.