Mēs bieži žēlojamies, ka domās gribētos vai kalnus gāzt, taču reālajā dzīvē pietrūkst spēka, enerģijas, elementāri vienkāršas situācijas reizēm tik ļoti samezglojas, ka galu neatrast…
Cēlonis tam visam var būt arī tas, ka neprotam pareizi organizēt savu dzīvi. Šajā ziņā daudz var līdzēt savu individuālo bioritmu izzināšana.
Ar ko bioloģiskais gads atšķiras no kalendārā un kādi ir tā sauktie sliktie mēneši, lasi nākamajā lapā!
Pat bērni zina, ka jauns gads sākas 1. janvārī. Taču katram cilvēkam ir arī savs personīgais laika atskaites punkts – tā ir viņa dzimšanas diena. Šajā vēsturiskajā brīdī, kad cilvēks tikko ieradies pasaulē un izdarījis pirmo elpas vilcienu, viņa organisms ieslēdz “bioloģisko pulksteni” , un viens tā aplis ir dzīves gads. Bioloģiskais gads, tāpat kā kalendārais, ir sadalīts 12 mēnešos, kas jāskaita šādi: piemēram, jūs esat dzimis 10. februārī – tātad pirmais mēnesis ir no dzimšanas dienas līdz 10. martam, bet pēdējais – no 10. janvāra līdz dzimšanas dienai, proti, 10. februārim.
Savu bioloģisko gadu organisms izdzīvo noteiktā ritmā, kurā ir gan kāpumi, gan kritumi. Lai darbspējas un labu garastāvokli varētu saglabāt visa gada garumā, jāzina, ka lielus darba apjomus un aktīvu atpūtu nedrīkst plānot spēka izsīkuma periodos. Rīkojoties pretēji bioritmiem, proti, ar varu piespiežot sevi maksimāli sasprindzināties tā sauktajos vājajos mēnešos, ir liels risks nopietni saslimt. Piemēram, tik bieži pieminētais hroniskā noguruma sindroms un dažādās depresijas bieži notiek tieši tad, kad mūsu pašu vainas dēļ notikusi kļūme “bioloģiskā dispečera” darbā.
Lai lasītu tālāk, šķir otru lapu!