PERSONA: Es esmu tikai viduvējība – miljoniem cilvēku ir darījuši to, ko tagad daru es. Nav vērts censties vairāk par manām galvenajām vajadzībām.
ALTER-EGO: Tev jāpaliek noslogotam un darbīgam, lai tu nekļūtu traks. Brīvais laiks tev dos iespēju pārāk daudz domāt, visu pārdomāt, tādējādi tu kļūsi arvien nospiestāks.
PERSONA: Bet es piepildītu šo laiku ar patīkamām izklaidēm: filmām, datorspēlēm, muzicēšanu, gleznošanu un sarunām ar draugiem.
ALTER-EGO: Vai tad tā nebūtu vērtīga laika izniekošana?
PERSONA: Pārstāj man lasīt morāli! Turklāt tev nav taisnība! Pat, ja es izmantotu šo laiku citādāk, es neko nesasniegtu.
ALTER-EGO: Pat nelieli ieguldījumi skaitās.
PERSONA: Ja? Piemēram, kādi?
ALTER-EGO: Piemēram, tas, ka tu palīdzētu palīdzību draugam, kolēģim, nejaušam garām gājējam.
PERSONA: Mana prioritāte nav palīdzēšana citiem.
ALTER-EGO: Labi, tad laiku pa laikam veic tās jautrās darbības, par kurām runāji. Iespējams, ka tās tev liks justies enerģiskākam.
PERSONA: Tas nav tik vienkārši. Problēma ir dziļāka. Es jūtos kā zaudētājs. Viss, ko es vēlos, ir atslēgties no šīs pasaules, lai klausītos mūziku.
ALTER-EGO: Atzīsim, ka tu neesi super-zvaigzne, bet tev ir draugi un ģimene. Pat, ja tie nešķiet tev tuvi šobrīd, tu taču esi piedzīvojis dažus labus brīžus ar viņiem?
PERSONA: Iespējams.
ALTER-EGO: Ko tu darīji, lai panāktu to, ka tavi ģimenes locekļi, draugi un paziņas tevi novērtētu? Kaut vai uz mirkli…
PERSONA: Nezinu… Iespējams, ka tā vietā, lai dotu viņiem padomu, es uzklausīju un runāju, lai kopīgi atrastu labāko risinājumu.
ALTER-EGO: Es pārstāšu šo sarunu, kamēr vēl esmu tev soli priekšā.
PERSONA: Ne visām problēmām ir rodams risinājums.