Dārgā Suzanna,
Šodiena nevarētu būt vēl burvīgāka – saules spīd spoži, pavasara ziedi ir pašā pilnbriedā un baznīca, kurā Tu grasies ieiet, mirdz mīlestības spožumā. Tu esi tik sajūsmināta! Tev ir 24 gadi un dzīve Tev šķiet perfekta.
Bet šī sajūsmā drīz vien beigsies.
Dažus mēnešus pirms tavas lielās dienas Tu biji atvaļinājumā. Jautrības pēc Tu izlēmi, ka dosies pie pareģes, lai tā izliek Tev kārtis. Viņa Tev lika iedomāties vēlēšanos. Un tu klusībā iedomājies, ka vēlies apprecēties un dzemdēt bērnus savam mīļotajam vīram.
Esi uzmanīga ar savām vēlmēm..
Ja vien savu 24 gadu vecumā Tu būtu zinājusi, cik daudz vēl Tu vari piedzīvot. Cik daudz neesi vēl piedzīvojusi! Tu nebūtu steigusies atdot sevi visu laulības dzīvei. Ja vien Tu būtu par sevi rūpējusies tā, kā Tu rūpējies par cilvēkiem ap tevi. Ja vien Tu būtu zinājusi, ka laulība nevar izmainīt vīrieti, kur Tu mīli – ja vien Tu būtu zinājusi, ka viņam pašam ir jāgrib mainīties.
Tu centies tik ļoti, lai padarītu šīs attiecības laimīgas. Neskaitāmi gadi laulības terapijas, vientulības un strīdu, kas ar laiku kļūst arvien neglītāki. Tu nepadodies un paliec tur. Tu gribi, lai tavi bērni uzaug mājā, kurā ir divi vecāki, spītējot tam, ka Tavs terapeits iesaka šīs attiecības izbeigt. Un tas viss tikai tāpēc, ka Tu tik ļoti mīli savu vīru… Tu gribi, lai pēc gadiem tu varētu teikt saviem bērniem: „Jā, mēs ar Jūsu tēvu piedzīvojām grūtus brīžus, bet mēs spējām tos atrisināt.”
Galu galā Tu tomēr zini, ka esi pelnījusi vairāk. Ka Tavi bērni ir pelnījuši vairāk. Bet tik un tā es lepojos ar Tevi – ar to, cik drosmīga un spēcīga sieviete Tu esi.
Bet galu galā viss beidzās. Un tu piedzīvoji tik lielas skumjas, kādas Tu nekad nebiji iedomājusies. Dienām un pat nedēļām Tu devies uz darbu, cīnoties ar nepārtrauktu asaru kamolu, kas dzīvoja Tevī. Bet Tev bija jānodrošina savi bērni.
Un pa vidu tam visam Tu lasīji neskaitāmas pašizaugsmes, attiecību grāmatas, kas deva cerību.
Jā, tu attapies šķīrusies. Tas gluži vai žņaudza Tevi… garīgi, finansiāli, emocionāli. Tas bija grūti, bet tu tiki tam pāri. Un Tu kļuvi par labāko sevis versiju.
Bet zini šo, 24 gadus vecā Suzanna: Es apsolu Tev, ka trīs gadus pēc Tava vīra aiziešanas, Tu attapsies sēžot pie sava datora, Tev blakus būs Tavi bērni un Jūs kopā smiesieties. Beidzot pēc visa šī laika Tu spēsi uz viņiem paraudzīties pavisam normāli – bez sāpēm, vainas sajūtas. Jūs izrunāsieties, izraudāsieties, un tā būs pati labākā, maģiskākā sajūta, kāda Tevi jebkad būs piemeklējusi.
Tu būsi 38 gadus veca sieviete, kas ieguvusi dzīvē otro iespēju atrast mīlestību, mieru un piepildījumu dzīvē. Dzīvi, ko Tu esi pelnījusi.
Visu to labāko vēlot,
38 gadus vecā Suzanna.