Jauni savienojumi smadzenēs. Pelēkā smadzeņu viela ir tā smadzeņu daļa, kurā neironi savienojas viens ar otru tad, kad mēs apgūstam jaunas prasmes. Kad mēs meditējam, mēs stimulējam jaunu smadzeņu šūnu augšanu, kas nozīmē vairāk pelēkās vielas. Novecojot mēs dabiski zaudējam daļu no šīs pelēkās vielas, bet meditācija šo procesu palēlina.
Uzlabota ilgtermiņa atmiņa. Pētījumi liecina, ka pelēkās smadzeņu vielas palielināšanās noris hipotalāmā – smadzeņu daļā, kas īstermiņa atmiņas pārvērš ilgtermiņa atmiņās, tātad tas palīdz mums iemācīties un internalizēt jaunas iemaņas un informāciju.
Emociju kontrolēšana. Meditācija ietekmē arī tavu priekšējo pieres daivas smadzeņu daļu. Tā atbild par lēmumu pieņemšanu un apkārtējās dzīves analizēšanu. Šī smadzeņu daļa ir atbildīga par problēmu risināšanu un emociju regulēšanu. Jo vairāk pelēkās vielas mums ir šajā smadzeņu zonā, jo labāk mēs spējam sadzīvot ar savām emocijām un sajūtām.
Mierīgāka reakcija uz stresa faktoriem. Kad mēs par kaut ko satraucamies, smadzeņu stresa centra daļa ir aktivizēta un ķermenī ieslēdzas ‘’cīnies vai bēdz’’ režīms. Ar meditāciju ir iespējams samazināt stresa centra aktivitāti, kas nozīmē, ka labāk spēsim izvairīties no pārlieku lielas satraukšanās. Kad mēs meditējam, stresa centra un pieres daivas saistība kļūst mazāka, kas nozīmē, ka arī mūsu reakcija uz stresa faktoriem paliks vājāka.
Cik daudz būtu jāmeditē? Cik daudz būtu jāmeditē, lai iegūtu visus šos brīnišķīgos meditācijas labumus? Vari sākt ar 5 minūtēm pāris reizes dienā, un palielināt šo laiku līdz 15-30 minūtēm katru dienu. Meditācija un rūpība mūsu dzīvēs ienes mieru, un dod tev iespēju atpoguļot ar tevi notiekošo, tā vietā, lai nepārtaukti reaģētu uz katru stimulu, kas rodas tavā ceļā (ieskaitot paša domas). Tu labāk spēsi kontrolēt savas domas, emocijas un reakciju, kas tev palīdzēs mērķtiecīgi virzīties uz savu dzīves mērķi, tā vietā lai slīdētu no vienas sajūtas uz otru. Un atceries, ka lai to visu iegūtu, ir jāatvēl sev vien pāris minūtes!
Avots: yogatime.tv