Arvien dziļāk Rigvir purvā – cilvēku lietotas zāles pārbaudīs uz žurkām
14 gadus pēc Rigvir reģistrēšanas LR Valsts Zāļu aģentūrā un 7 gadus pēc iekļaušanas valsts apmaksāto pretvēža medikamentu sarakstā, turpinoties un brīdi pa brīdim ar jaunu sparu uzliesmojot par un pret publicitātes kampaņām, zāļu ražotājs SIA Latima nolēmis veikt tā toksicitātes pētījumu, izmantojot žurkas (Toxicology Study (28 Days) in the Rat).
Lūk, viens no galvenajiem valsts iepirkumu uzraudzības mājaslapā publicētajiem darba uzdevumiem.(1)
4 nedēļu toksicitātes pētījums žurkās ar 4 nedēļu atgūšanās periodu. Makroskopiska patoloģijas paraugu pārbaude, orgānu svara noteikšana un uzkrāšanās audos. Histopatoloģijas analīze kontroles grupai un lielākās devas grupai (izseko arī mērķa audi arī zemas un vidējas devas grupā un mērķa audu atgūšanās).
Vienkāršāk izsakoties, pētījumam būtu jāsniedz atbilde par to, kādas pārmaiņas žurku organismos pie noteiktām preparāta devām radītu 28 dienas ilga Rigvir lietošana ar tai sekojošu 28 dienu atkopšanās periodu.
Ir pārsteidzoši, ka situācijā, kad eksperti strīdas par medikamenta efektivitāti vai neefektivitāti, apkarojot noteiktus vēžu veidus, paši ražotāji un izgudrotāji vēl nav tikuši skaidrībā par šī brīnumlīdzekļa toksiskumu jeb indīgumu.
Ja zāļu toksicitāte ir rūpīgi noskaidrota un apzināta, tad kāpēc gan nepieciešams šāds pētījums. Turklāt vēl uz žurkām, nevis cilvēkam bioloģiski radnieciskākiem organismiem. Tā būtu vien nevajadzīga naudas izmešana.
Ja izsludinātais pētījums ir elementāra birokrātiska formalitāte, kuras mērķis ir atkārtot kādu iepriekš veiktu darbību rezultātus, tad nav saprotams, kā to nenokārtojot, medikamentu bija iespējams apstiprināt Valsts Zāļu aģentūrā.
Rigvir amatpersonas savulaik skaidroja, ka uzņēmums plāno veikt kvalitatīvus klīniskus pētījumus, bet tikai tāpēc, lai preparāts tiktu reģistrēts ES līmenī.(2) Te nu gan nav skaidrs, kāpēc Latvijai, arīdzan ES dalībvalstij, savas prasības būtu jānolaiž zemāk.
Vai tāpēc, ka līdz galam nepārbaudīto preparātu, kura CV ir baltie plankumi, piedāvā vietējais ražotājs, kas saņemot no valsts budžeta miljoniem eiro, dažus simtus tūkstošu tajā atgriež arī atpakaļ?
Vai arī varbūt tāpēc, ka brīnumzāļu peļņas sadalē iesaistītie cilvēki ir cieši saistīti ar ietekmīgām personām Latvijas politiskajās aprindās?
Visādā ziņā zāļu efektivitāte un dokumentācija pagaidām atstāj ļoti bēdīgu iespaidu.
Onkoloģiju Veselības ministrija ir nosaukusi par vienu no prioritāri attīstāmajām veselības aprūpes jomām. Reformu gaita gan ir pārāk lēna un nepārdomāta. Daudzu vēža diagnožu pacientiem joprojām nav pieejami mūsdienīgi medikamenti, pat situācijās, kad to saņemšana būtu vien politiski risināms jautājums.
Vēzi Latvijā ārstē kā “sūnu ciemā” (3) – vēl pirms gada rakstīja masu mediji. Skumji, taču situācija šajā jomā joprojām nav uzlabojusies.