1.”Suņiem nepastāv ego, labais vai sliktais, viņiem nav vajadzība izlikties, mīlēt vai ienīst sevi. Viņiem nepastāv „sevība”! Kā dzīvo brīvi no sava sloga – kāda lieliska garīgā mācība!”
Sabiedrībā, kas bieži vien lepnumu rod cilvēka ego, ir viegli zaudēt sevi. Ego jau īsti par neparāda, kas esam. Mēs diendienā dzirdam – dzīvo tā, lai citiem skauž, tā, lai citi par tevi runātu vēl gadiem ilgi. Bet – kāpēc? Mēs taču varam dzīvot dzīvi, baudīdami to, uztraukdamies tikai par sevi un saviem mīļajiem. Reputācija – tās ir pupu mizas. Īstā dzīve ir tagad – tā izpaužas kā laime un prieks.
2.”Uzticies saviem instinktiem un izvairies no cilvēkiem, kuriem ir slikti ieradumi vai slikts dzīves garastāvoklis.”
Dzīves normas nosaka ko varam un ko nevaram darīt. Ja cilvēks mums nepatīk, mums viņš tāpat jāpacieš savā tuvumā. Bet, ja reiz šis cilvēks mūsos izraisa negācijas, tam ir iemesls. Rezultāts? Mēs apturam instinktus, bet sākas sekot noteikumiem. Bet tie nav mūsu dabiskie noteikumi. Mēs katrs labāk zinām, kas ir labi mums un kas nav. Pārņem kontroli pār to, kas tevi ietekmē!
3.”Kādēļ tu tik ļoti baidies izriet patiesību – parādīt pasaulei, kāds tu patiesībā esi? Tā ir privilēģija – redzēt patiesību. Un ja citi to nesaprot, tad pagriez galvu pret sauli un ļauj tai sevi piepildīt. Ja tu centīsies pielāgoties citiem, tu pazaudēsi siltumu, gluži tāpat, kā to pazaudēs viņi.”
Suņi ir brīnišķīgi baru dzīvnieku. Viņi lieliski saprotas, esot grupās, tajā pašā laikā saprotot, ka viņi nespēj iespaidot citu suņu sajūtas un emocijas. Suņi centīsies sniegt cilvēkam komforta sajūtu, bet viņi necentīsies cīnīties pret emocijām, ko cilvēks izjūt. Viņi sēdēs ar cilvēki tik ilgi, līdz viņš jutīsies droši. Galu galā – suņi saprot, ka viņiem nav jāupurē sava emocionālā pasaule citu dēļ. Viņi zina, ka, būdami stipri, viņi pasaulei būs noderīgāki.
4.”Daži cilvēki runā ar dzīvniekiem. Bet tikai nedaudzi arī klausās. Tā jau arī ir tā problēma.”
Vai esi pamanījis brīžus, kurus suns uz tevi skatās tā, it kā saprastu ikvienu vārdu? Dzīvnieki saprot teikto, jo viņi uztver mūsu sajūtas un noskaņojumu. Kad mēs ieklausāmies citos cilvēkos – nevis vārdos, bet sajūtās – mēs patiesi varam saprast.