- Stabils prāts ir spēcīgs prāts.
Saskaņā ar budismu, dzīve vienmēr atrodas plūdumā. Tāpēc stabilitāte nenāk no ārējiem apstākļiem, bet gan no tā, kā mēs attiecamies pret allaž mainīgajiem apstākļiem: tas ir, mēs varam kultivēt stabilu prātu.
Vairumam no mums garastāvokli ietekmē ikdienišķi notikumi, ko mēs uztveram kā “labus” vai “sliktus”: piemēram, mīļotā apskāviens ir labs, bet iestrēgšana sastrēgumā – slikta. Budisms mudina uztvert visu ar nosvērtību. Lietas vienkārši ir, un tu dod pašam sev lielu spēku, spējot to pieņemt. Tu vari mācīt to saviem bērniem, rādot piemēru.
- Viss ir nepastāvīgs.
Mūsu kultūrā pārsvarā cilvēki baidās pieņemt pārmaiņas. Mums patīk rutīna, ieradumi, pastāvība. Budisms māca pieņemt dzīves patieso dabu – visas lietas ir nepastāvīgas, viss atrodas kustībā un mainībā.
Šajā shēmā ietilpst arī nāve. Tā ir daļa no dabas cikla. Māci saviem bērniem, ka nāve nav nekas briesmīgs, pievēršot viņa uzmanību vīstošiem ziediem, rudens labām vai pūstošiem augļiem. Un māci viņiem pieņemt pārmaiņas, nebaidīties no tām un just pateicību pret visu jauno, kas ienāk dzīvē.
- Būt nemierīgam nav nekas slikts.
Budisti zina, ka lietu nepastāvība atnes nemieru. Nemiers nav pazīme, ka kaut kas ir nepareizi, tā ir pazīme, ka tu dzīvo pasaulē, kurā lietas atrodas nepārtrauktā mainībā. Saproti un pieņem to.
- Pievērs uzmanību sava bērna emocijām, visām emocijām.
Emocijas nav “labas” vai “sliktas”. Tās ir ziņas ir informāciju par mirkli, kurā mēs šobrīd atrodamies. Zinot, ka emocijas nāk un aiziet, mēs varam mācīt saviem bērniem tikt ar tām galā visdabiskākajā veidā – tas prasa būt klātesošiem pašreizējā brīdī un pilnībā izdzīvot emociju, kamēr tā pāriet.
- Tici tam, ka tavi bērni ir izturīgi.
Daudzi vecāki cenšas pasargāt savus bērnus no visiem iespējamiem dzīves asajiem stūriem, to skaitā nelieliem ikdienišķiem zaudējumiem un vilšanās sajūtas. Tomēr budisti iedrošina ļaut saviem bērniem izcīnīt “drošas” cīņas.
Drošas cīņas ir normālas ikdienišķas grūtības saistībā ar mājas darbiem, konfliktiem ar draugiem, noteikumiem, pienākumiem un tā tālāk. Ja bērniem atļauj pūlēties, viņi arvien labāk mācīsies risināt problēmas un būvēs sevī izturību pret dzīves kāpumiem un kritumiem, negaidot, kad viņus izglābs vecāki.
Avots: mindbodygreen.com