1.Es smējos. Es smējos tik ļoti aizrautīgi, ka, iedama pa ielu, neapzinātu sāku sekot kādam garāmgājējam. Sekoju viņam tik tālu, ka gandrīz iegāju viņam līdzi viņa paša mājās. Rīt būs mūsu pirmais randiņš.
2.Kad mans tēvs bija vidusskolā, viņš tikko bija saticis manu māti un ļoti vēlējās viņu iepazīt. Viņa nevēlējās iet uz randiņu ar viņu, bet tēvs solīja, ka aizvedīs viņu uz tādu randiņu, kādu nav piedzīvojusi neviena cita meitene. Tas viņu ieintriģēja. Nākamajā dienā viņš manu māti aizveda uz lielveikalu, lai viņi zivju stendā vērotu krabju cīņas. Šodien viņi ir precējušies jau 23 gadus.
3.Es sēdēju kafijas namā un attapos, kad manam telefonam pienāca ziņa caur bluetooth (es to nebiju izslēgusi). Tajā bija smieklīga kaķa fotogrāfija ar tekstu “Vai var piesēsties pie tava galdiņa?”. Es atpakaļ nosūtīju fotogrāfiju ar izsalkušu kucēnu un tekstu “Kapučino un esmu tava.”. Drīz vien barista nosauca mana bluetooth nosaukumu, kas bija uzrakstīts uz lielas līdzņemamās kapučino krūzes. Šodien mēs esam kopā jau pusgadu.
4.Esmu vidusskolas pēdējā klasē un laiku pa laikam mēdzu palīdzēt skolotājiem sākumskolas vecuma skolēn literatūras stundās. Kādu dienu viņiem bija jāraksta īsie mīlas stāstiņi. Vairums bērnu rakstīja par princesēm un prinčiem, kas iemīlējušies, bet kāda meitenīte izcēlās uz šo bērnu fona. Viņa uzrakstīja stāstiņu par to, kā zefīrs iemīlējās tējas servīzē. Tajā brīdī es sapratu, ka mūsu priekšā ir topošais Šekspīrs.
5.Mans tēvs cieta autoavārija un viņam bija daļēji atmiņas zudumi. Ārsts teica, ka ar laiku viņš atgūs atmiņu. Bet, šajā visā skumjajā situācijā bija kas tāds, kas man īpaši palicis atmiņās. Kas mans tēvs pirmo reizi pamodās, mēs visi viņam bijām blakus. Kā pirmo viņš ieraudzīja manu māti un jautāja viņai, kas viņa ir. Viņa izstāstīja, ka ir viņa sieva un viņi ir precējušies jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Un uz to mans tēvs atbildēja: “Tu esi mana sieva? Ak! Es esmu izvilcis lielo laimestu! Tu noteikti es skaistākā sieviete uz šīs planētas.”