Bērnu lutināšanai var būt traģisks iznākums.. padomā

Kam ir visgrūtākā dzīve – tiem kas gājuši caur dzīves pārbaudījumiem, vai tiem, kas visu dzīvi piedzīvojuši rūpes un gādību?

Uzzini to šajā rakstā.

Lai lasītu rakstu, šķir nākamo lappusi:

Iesaki šo rakstu citiem!

COMMENTS

<cite class="fn">Kristina Vecpuise</cite>
29/08/2015 at 09:55
Ļoti virspusējs un viegli pārprotams raksta gabals.
Atbildēt
- <cite class="fn">Miksiks</cite>
  04/09/2015 at 17:44
  Uzreiz redzams,ka lutināta,ja te vēl kas pārprotams ! Tādēļ teikšu skarbi-Cik drūmi sāpīgi un baisi tas arī nebūtu- mans tēvs manis labā nesaudzēja savu dzīvību-viņš krita karā,lai dotu man dzīves laimi -PAT AR PĀRPRATUMIEM ,bet ĶEPUROTIES PAŠAM!
  Atbildēt
<cite class="fn">Bernah Bladewalker</cite>
15/09/2015 at 22:26
Jā, mīlīši, sistiem, mocītiem un bada mērdētiem ir tāda pašapziņa un dzīvotspēja, ka tik turies 😀 Nevajag baidīties parslavēt, vajag baidīties nošmaukt bērniem, kas tiem pienākas!
Atbildēt
<cite class="fn">Valdis</cite>
15/09/2015 at 22:31
Ļoti labs raksts. Un tie vecāki kuri audzina savus bērnus un arī ieper ja vajag, dara pareizi. Savā laikā iepazinos ar sievieti kuras 7-gadīgais dēls dzīvoja kopā ar mums. Puišelis slinks un nekārtīgs. Dzenāju viņu tā, ka šim brīžiem puņķi un asaras gāja pa gaisu. Kad šis nu aizgāja savā dzīvē, man vienreiz pateica, paldies tev, ka biji tik stingrs pret mani, nezinu kā būtu ja nebūtu tāds bijis un neteiktu neko. Arī mas tēvs bija stingrs pret mani un arī es viņam saku paldies.
Atbildēt