Stāsts par sadegušajiem cepumiem – par spēju pieņemt trūkumus, lai priecātos par labo.
“Vēlāk tajā pašā vakarā es devos pie tēta, lai novēlētu viņam saldu dusu un pajautātu, vai viņam patiešām garšoja piedegušie cepumi. Viņš apskāva mani un teica: „Tavai mammai šodien bija gara un nogurdinoša diena darbā un viņa ir ļoti nogurusi. Un turklāt – piedeguši cepumi nekad nav nodarījusi kādam pāri.”
Lai lasītu rakstu, šķir nākamo lappusi: