“Mēs tikko bijām beiguši universitāti. Mēs bijām lielos parādos, bet tik ļoti gribējām apprecēties. Un tad notika negaidītais…”
Ir stāsti, kuri ir patiesi, stāsti, kuri nav. Un bieži vien par patiesības mirklis nav tik svarīgs kā pati mācība, katarse vai emocionālais baudījums, kādu mēs gūsta no šiem stāstiem. Šis ir viens no tiem stāstiem, kuru lasot ir grūti pateikt – patiesība vai nē. Bet stāstu izlasot ir skaidrs, ka tas pat nav svarīgi. Jo ir tik jauki apzināties, ka kaut kur pasaulē šādi cilvēki patiešām eksistē.
Lai uzzinātu stāstu par negaidītiem brīnumiem, šķir nākamo lappusi: