Šis sirsnīgais stāsts sākās kādā Atlantas, Džordžijas dzīvnieku patversmē. Ielas suņi Kala un Keira bija patversmē nodzīvojuši tiem doto laiku, tādēļ bija pienākusi to diena saņemt injekciju, pēc kuras tie vairs nepamostos.
Pēdējā brīža spriedzē patversmes darbiniekiem bija iespēja notvert sirdi sažņaudzošu skatu, kas visu mainīja.
Suņu meitenes Kalas vārdā patversmes darbinieki rakstīja: “Esmu Kala. Un šī ir Keira. Mēs esam nobijušās, ļoti nobijušās. Cilvēki, kas strādā patversmē redz, cik nobijušās esam, jo zinām, ka šodiena ir mūsu pēdējā diena. Mums ir vajadzīgs kāds, kas mūs izglābtu vai arī viss. Keila ir melna un viņa nav “tīrs bokseris”, tikai jauktenis. Viņa ir drosmīga un saka man, ka viss būs labi, lai arī kas notiktu. Viņa saka, lai esmu drosmīga, bet es nezinu, vai to spēju.”
Patversmes darbinieki lūdza palīdzību Facebook mājaslapai šīs ziņas popularizēšanā.
Ziņa vēstīja: “Keira zina, kas notiks. To var redzēt viņas acīs. Viņa tēlo drosmīgu, bet es dzirdu, kā viņas sirds sitas. Ja neviens mūs neizglābs, Keitu man atņems. Es redzēšu, kā viņa tiek aizvesta un nekad neatnāks atpakaļ. Un es raudāšu. Un tad viņi nāks pēc manis. Es vairs nebūšu tik drosmīga. Bet Keiras man būs bail. Tagad viss ir beidzies, ja ne vien…”
Aizkustinošais stāsts kļuva ļoti populārs un pēc stundas patversmes darbinieki jau ziņoja, ka Kala un Keira ir drošībā. Kalas un Keiras dzīvošanai bija ziedots pietiekami, lai viņas mierīgi varētu sagaidīt savus saimniekus un kopā dotos uz jaunajām mājām.
