Man vienmēr ir bijušas bailes, nokļūt nelaimīgās attiecībās.
Saprotiet, kad biju maza, viss, ko es redzēju, bija neveiksmīgas attiecības. Tēvs dzērājs, bet māte cietēja. Māte dzērāja un tēvs agresors. Māte kalpone, bet tēvs izmantotājs. Līdzīgu piemēru es redzēju arī savu vecāku attiecībās.
Manā priekšā teju nekad nebija labs piemērs tam, kādām būtu jābūt attiecībām starp sievieti un vīrieti. Tieši šī iemesla dēļ es pati izdomāju to, kādas būs manas attiecībās. Kādas tās būs un kādas pilnīgi noteikti tās nebūs. Un es sev nozvērējos, ka es nekad nebūšu kopā ar tādu vīrieti, kāds ir mans tēvs!
Laiks gāja un es pieaugu.
Es labi mācījos, biju populāra un cilvēku mīlēta. Un drīz vien es satiku kādu, kas mani spētu mīlēt tā īsti, patiesi. Un laimīgā kārtā arī es spēju mīlēt viņu. Mums saskanēja! Cilvēki teica, ka esam patiesi harmonisks pāris. Viss bija tik ļoti labi!
Pēc pāris gadiem mēs sākām dzīvot kopā.
Pirmie mēneši attiecībās bija vienkārši brīnišķīgi! Mēs vakariņojām sveču gaismā, lasījām viens otram priekšā, kopīgi darījām mājas darbus un daudz laika pavadījām.. guļamistabā. Šķita, ka labāk nemaz nevar būt!
Bet, laikam ejot, arī mūs piemeklēja rutīna. Retāk mēs pavadījām laiku kopā. Viss jau tāpat bija labi, bet ne tik labi. Līdz ar rutīnu es arvien vairāk sāku ievērot viņa trūkumus. Un tie bija ne mazums. Viņš bija slinks, reizēm nevīžīgs un aizmāršīgs. Viņš mēdza skaļi atraugāties un skatīties televizoru līdz diviem naktī. Un tas viss mani neizsakāmi kaitināja.
Bet vēl vairāk par to, ko viņš darīja, mani kaitināja tas, cik ļoti viņš atgādina manu tēvu. Un tajā brīdi es sapratu – ne jau drauga rīcība man šķita tik briesmīga, bet gan tas, ka es, pati to neapzinādamās, esmu iemīlējusies vīrieti, kas ir gluži tāds pats kā mans tēvs. Un es biju kļuvusi par savu māti – cilvēku, kura lomā es nekad negribēju būt…
Visus šos gadus es biju meklējusi kādu, kas nebūtu mans tēvs, bet atradu tieši to, no kā biju izvairījusies.
Dzīves ironija… mēdz jau teikt, ka meitas iemīlas tādos vīriešos, kad visvairāk atgādina viņu tēvus.
Jūs man varbūt jautāsiet, vai es no viņa izšķīros… un atbilde būs „nē”. Jo es nespēju. Un tagad man šķiet, ka es gluži vienkārši kļūšu par cilvēku, kas bija mans lielākais bieds visus šos gadus…