Attiecības ar sociopātiem – Kādēļ upuri tajās paliek? Un kā tās pārtraukt?

Pokera efekts – tas izskaidro fenomenu, kādēļ upuri paliek kopā ar saviem uzbrucējiem. Kas psihopāta maska sāk krist nost, upuris jau ir iemīlējies idejā par mīļoto. Ilūzijā. Upuri gluži vienkārši ir iemīlējušies savā idejā. Un nav jau tā, ka sociopāti nav spējīgi neko sniegt attiecībās. Viņi spēj dot savu laiku, laipnību un arī viltus mīlu, lai tikai ilgāk noturētu attiecības otru cilvēku. Viņiem ir nepieciešams savs enerģijas avots blakus – gluži kā vampīriem. Un upuriem attiecībās ir nepieciešams pašu galveno – viņi ir iztikas avots, nevis otra dvēseles pusīte vai mīļotais cilvēks.

Bieži vien ir novērojama situācija, kurā indivīdi tik ļoti alkst tuvību, mīlestību un rūpes, ka viņi kļūst gluži kā apdullināti – neredzēdami dzīvi tās patiesajās krāsās. Cilvēki nevēlas sev atzīt situāciju, tādēļ turpina dzīvot ilūzijā par realitāti. Un līdz ar šo ilūziju, viņi piever acis un ļaujas izmantošanai. Atkal un atkal. Garīgai izmantošanai.

Ja nekas netiek darīts, sociopāts tiešām spēs savam upurim iegalvot, ka mīl to, pastiprinot šo atkarības saikni un ievilcinot visu situāciju.

BET IR SVARĪGI SAPRAST, ka sociopāts nemīl tā, kā mīlestību saprot vairums cilvēku. Mīlestība sociopātam var nozīmēt trīs dažādas lietas:

1.Kontroli;

2.Varu pār kādu;

3.Nodrošinājumu – gan finansiālo, gan emocionālo.

Sociopāts, protams, to nekad neatzīs. Tādēļ arī patiesību atzīt sev var būt grūti. Kad sociopāts sapratīs – patiesība sāk atklāties – viņš sāks savam upurim iegalvot jaunus melus. Atkal un atkal.

Vienīgā upura vājība ir tajā, ka viņš ir iemīlējies (un sociopāts regulāri pārbaudīs, ka viņš vēl joprojām tiek mīlēts). Un lepnums – jā, tas spēj spēlēt dižu lomu.

Bet ikvienam upurim ir jāapzinās patiesība un jāsaprot, kādos melos ir dzīvots līdz šim. Attiecības ar sociopātu nav „mūžīgi mūžos” laimīgā pasaka. Tas ir ceļš, kas jāpārtrauc, kad vien iespējams.