Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī noraidīja pieteicēja Jāņa Klauža pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2018.gada 18.oktobra lēmuma „Par iesniegumu” un 2018.gada 19.oktobra lēmuma Nr. 80 „Par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātiem” atcelšanu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pilns Augstākās tiesas nolēmums tiks sagatavots un būs pieejams 21.novembrī.
Pieteikumā tiesai bija ietverti divi savstarpēji saistīti prasījumi. Abi pieteikumi Augstākajā tiesā saņemti pagājušajā nedēļā. Pieteicējs ar pieteikumu tiesā vērsās, jo viņam ir šaubas par viņa pārstāvētā saraksta – Zaļo un Zemnieku savienības – mandātu pareizu sadali starp saraksta kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Pieteicēja šaubas par vēlēšanu rezultātu pareizību balstījās apstāklī, ka balsu skaitīšanas laikā publiski pieejamā elektroniskajā vietnē attiecībā uz vēlēšanu zīmēs saskaitītajām “+” atzīmēm un svītrojumiem bijušas redzamas, pieteicēja ieskatā, neizskaidrojamas izmaiņas. Proti, noteiktā laika posmā attiecībā uz pieteicēju saskaitīto “+” atzīmju skaits samazinājies, bet saskaitīto svītrojumu skaits vienlaikus palielinājies. Turklāt, salīdzinoši, citiem sarakstā esošajiem kandidātiem notikušas pretējas izmaiņas, proti, saskaitīto “+” atzīmju skaits palielinājies, bet saskaitīto svītrojumu skaits samazinājies. Pieteicējs uzskatīja, ka nepamatotas izmaiņas notikušas nevis vēlēšanu iecirkņu komisiju darbā, veicot vēlēšanu zīmju skaitīšanu, bet elektroniskajā skaitīšanas sistēmā.
Tiesa, ievērojot pieteicēja iebildumu pamatojumu, lietā pārbaudītos apstākļus, tostarp to, ka lietā nav ziņu, kas varētu pierādīt pretējo, atzina, ka pieteicēja norādīto izmaiņu rašanās pamatā ir elektroniskās sistēmas, kas nodrošina provizorisko datu uzrādīšanu publiskai apskatei pieejamā vietnē, darbības princips. Tas nevarēja grozīt vēlēšanu rezultātu attiecībā uz pieteicēju. Tiesa nekonstatēja, ka pieteicēja norādīto izmaiņu pamatā būtu bijuši pārkāpumi vai kļūdas vēlēšanu komisiju un elektroniskās sistēmas pārziņa darbībā. Tāpat tiesa guva apstiprinājumu, ka vēlēšanu dati nav mainīti neatļautas iekšējas vai ārējas iejaukšanās un mijiedarbošanās elektroniskajā sistēmā rezultātā.
Lai pēc iespējas ātri informētu sabiedrību par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, atbilstoši elektroniski izveidotai sistēmai publiski pieejamā vietnē tika ievietoti balsu skaitīšanas procesā iegūti dati, kuriem nebija galīgā rezultāta rakstura. Katram vēlēšanu iecirknim saskaitot attiecīgajā sarakstā pie kandidātu uzvārdiem vēlētāju izdarītās “+” atzīmes un svītrojumus un noslēdzot par to balsu skaitīšanas protokolu, dati par to tika nodoti citastarp apskatei minētajā vietnē. Nodotie iecirkņu komisiju protokoli objektīvi pamatotos gadījumos varēja tikt atvērti formālu trūkumu novēršanai. Šādā gadījumā elektroniskā sistēma no publiski pieejamās vietnes izslēdza datus (saskaitītos rezultātus) par visu vēlēšanu novadu, kurā atrodas attiecīgais vēlēšanu iecirknis. Pēc formālo trūkumu novēršanas protokols bija atkārtoti slēdzams izmaiņām un ziņas par visu novadu atkārtoti tika ievietotas publiski pieejamā vietnē. Vienlaikus, neatkarīgi no minētā, publiskajā vietnē tika uzrādītas saņemtās ziņas arī no citiem vēlēšanu novadiem, kas ietvēra arī vēlētāju izdarīto izvēli par “+” atzīmēm vai svītrojumiem.
Tiesa konstatēja, ka atsevišķos vēlēšanu iecirkņos Līvānu novadā notika tiesiski pieļaujama iecirkņu komisiju protokolu atvēršana formālu trūkumu novēršanai. Līdz ar to no publiski pieejamās vietnes uz laiku tika izņemti dati par Līvānu novadu, tas ir, septiņiem vēlēšanu iecirkņiem. Pārbaudot elektroniskās sistēmas pārziņa sniegtās ziņas par laiku, kurā noticis datu atsaukums no publiski pieejamās vietnes, un pieteicēja sniegtās ziņas par laiku, kurā pieteicējs bija konstatējis izmaiņas, tiesa konstatēja, ka tās ir saskanīgas. Proti, vēlēšanu iecirkņa protokola atvēršana izmaiņām varēja radīt to “+” atzīmju un svītrojumu skaita izņemšanu no publiskās vietnes, uz ko pieteicējs norādīja kā uz nesaprotamām izmaiņām. Savukārt atkārtoti apstiprinot attiecīgos vēlēšanu iecirkņu protokolus, iepriekš izņemtie dati nemainīgā veidā atgriezās publiski pieejamā vietnē. Turklāt, turpinoties ziņu nodošanai par saskaitītajām atzīmēm, par pieteicēju nodoto “+” atzīmju skaits palielinājās.
Augstākā tiesa lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā skatīja 30.oktobrī, uzklausot procesa dalībniekus – pieteicēju Jāni Klaužu un viņa pārstāvi zvērinātu advokātu Aināru Legzdiņu, atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjus Arni Cimdaru un zvērinātu advokātu Lauri Liepu -, kā arī SIA „SOAAR” kā 13.Saeimas vēlēšanu elektroniskās reģistrācijas pakalpojuma nodrošinātāju.