Savukārt Uzbekistānas dienvidu rajonos kategoriski nedrīkstēja nogalināt zalkti. Lai tas nenotiktu nejauši, pirms pļaujas un ražas novākšanas vispirms pa lauku gāja cilvēks, kura uzdevums bija aizbaidīt zalkšus.
Jāteic, tieši čūskai piemītošās neparastās dziednieciskās spējas šo rāpuli padarījušas par visas medicīnas simbolu – trauku, ko apvij čūska. Tiesa, trauks parādījās krietni vēlāk, iesākumā čūska apvija sengrieķu dziednieka Asklēpija spieķi. Šajā sakarībā ir pat leģenda.
Krētas valdniekam Minosam nomirusi viņa karsti mīlētais dēls. Nelaimīgais tēvs par katru cenu gribējis viņu atgriezt dzīvē un lūdzis palīdzību Apollona dēlam – dziedniekam Asklēpijam.
Sagadījies tā, ka tieši šajā laikā Asklēpijs ieraudzījis – viņa spieķi apvijusi čūska, un, lai pasargātos no tās kodiena, rāpuli nositisa. Bet tad pēc neilga laiciņa parādījusies otra čūska ar brīnumzālīti mutē un atdzīvinājusi savu nogalināto māsu. Asklēpijs sapratis, ka tā ir dievu dota zīme un, izmantojot to pašu zālīti, atdzīvinājis jaunekli.
Pēc tam čūsku attēloja ne tikai līdzās Asklēpijam, bet arī viņa tēvam Apollonam un meitai Higijai– veselības dievietei, no kuras vārda radies termins “higiēna”. Bizantijā un Senajā Krievzemē bija monētas un medaljoni ar atveidotām cilvēku galvām, ko apņem čūskas. Medaljonus nēsāja kā amuletus, kas pasargā no slimībām un citām nelaimēm.
Ķīnieši uzskata, ka čūsku aknas un žults uzlabo asins sastāvu un nieru darbību, bet speciāls čūskas indi saturošs izvilkums palīdz pret artrītu un pārpūli. Cepta vai vārīta čūskas gaļa uzlabo redzi, bet citas noteiktas čūskas organisma daļas palielina vīrišķo spēku labāk par jebkuru citu līdzekli.
Viens no spa centriem Izraēlā saviem klientiem piedāvā unikālu pakalpojumu – masāžu ar čūskām.
Protams, šajā gadījumā tiek izmantotas čūskas, kas nav indīgas, bet speciālas, atvestas no Kalifornijas un Floridas. Čūska, slīdot pa pacienta problemātiskajām vietām, piemēram, sāpošām locītavām un muskuļiem, pateicoties savai gludajai ādai un zemajai temperatūrai, iedarbojas ļoti nomierinoši. Starp citu, tas nav nekāds jaunatklājums.
Tautu medicīnas vēsturē rāpuļu bioenerģētiskā iedarbība zināma jau sen. Piemēram, cilvēki, kas dzīvo Turcijas ZA daļas kalnu rajonos, ir pārliecināti – zalktis, ja šo “vēso dakteri” uzliek problemātiskajai vietai, palīdz sadziedēt grūti dzīstošas brūces, atbrīvo no neiralģijas, migrēnas un citām kaitēm.
Čūsku inde
Ir vēsturiski apliecinājumi tam, ka ne vienas vien slimības ārstēšanā čūsku indi izmantojis jau Hipokrats. Par dziedniecisku, piemēram, tika uzskatīts šķidrums, kurā pirms tam nostādināta gabalos sagriezta čūska.
Iegūt čūsku indi humānā veidā cilvēce iemācījās tikai XIX gadsimta beigās. Pirmais serpentārijs (latīņu Serpentes nozīmē “čūska”) – stacionāra vieta indīgu čūsku audzēšanai, indes un pretindes iegūšanai un zinātniskās izpētes veikšanai, tika ierīkots Brazīlijā. Mūsdienās serpentāriji pastāv jau praktiski visās pasaules valstīs.
Farmaceitiskā rūpniecība no čūsku indes ražo dažādus ārstniecības preparātus, kas reāli palīdz pret epilepsiju, stenokardiju, hemofiliju, miozītu, radikulītu, dažādām neiralģijām, išiasu un citām kaitēm, to skaitā arī onkoloģiskajām. Indi izmanto arī serumu ražošanai, lai neitralizētu pašu čūsku kodienus. Svarīgi zināt, ka ne visi var atļauties čūsku indi lietot. To nedrīkst lietot, ja ir:
* konorārās asinsrites un galvas smadzeņu apasiņošanas mazspēja;
* smaga sirdskaite;
* organiski aknu un nieru bojājumi;
* plaušu tuberkuloze;
* krasa organisma novājināšanās;
* sievietes grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā.
Starp citu
Pasaulē par pašu dārgāko atzīta parastās odzes inde – 1 g cena ir aptuveni 4000 ASV dolāru.
***
Pagājušā gadsimta 30. gados zinātnieki atklāja, ka kobras indei piemīt spēcīga pretsāpju iedarbība. Mazās devās inde pat ir pārāka par morfiju, ko medicīnā izmanto kā ļoti spēcīgu pretsāpju līdzekli. Farmakologi iemācījās no kobras indes izdalīt tās galveno komponentu – kobrotoksīnu, ko ar teicamiem panākumiem klīnikās izmanto koronāro asinsvadu spazmu, bronhiālās astmas un onkoloģisko slimību ārstēšanai.
***
Pagājušā gadsimta sākumā parādījās pirmā oficiālā ziņa, ka klaburčūskas inde palīdz izārstēties no epilepsijas. Par impulsu šāda preparāta izstrādei kļuva reāls 1908. gadā ASV fiksēts notikums. Tur klaburčūska iekoda kādam cilvēkam epilepsijas lēkmes laikā. Par laimi, viņš palika dzīvs, taču pats pārsteidzošākais bija tas, ka kopš šā notikuma viņš vairs nepiedzīvoja nevienu epilepsijas lēkmi.
***
Apbrīnojamu olbaltumu, kas veicina momentānu asinsreci, zinātnieki atklājuši taipana indē. Taipans mīt Austrālijā un ir trešā indīgākā čūska pasaulē. No šā olbaltuma ražotais preparāts palīdz glābt dzīvību cilvēkiem stipras asiņošanas gadījumos, kas rodas sarežģītu ķirurģisko operāciju vai smagu avāriju un katastrofu radītu traumu reizēs.