Emocionāli nepieejamas mātes spēj radīt bērnus iekšējos konfliktus un nepiepildījuma sajūtu (protams, tas pats attiecas uz emocionāli nepieejamiem tēviem un konfliktiem, kurus tie spēj radīt bērnos – gan dēlos, gan meitās). Paturiet prātā to, ka visi bērni gluži vai evolūcijas dēļ ir vairāk saistīti ar mātēm, tādēļ tieši viņu uzmanība ir tik ļoti svarīga. „Mana māte nebija ļauna pret mani, bet viņa bija un ir emocionāli distancēta no manis,” raksta kāda jauna sieviete. Šāda attieksme var izpausties kā apskāvienu un klātbūtnes trūkums, neatbildēšana uz bērnu lūgumiem vai raudu ignorēšana, vai, sliktākajos gadījumos, kā reāla, fiziska pamešana – aiziešana.
Tiešā pamešana, protams, var atstāt visdziļākās rētas, īpaši jau kultūrā, kura par normu uzskata patiesu un neviltotu mātes mīlestību, kā ko tādu, kas pienākas visiem bērniem bez izņēmumiem. Un ar mūsdienu saprašanu mēs varam tam piekrist. Bet ne visiem bērniem ir tā iespēja piedzīvot mātes mīlestību. Šādu trūkumu izjuta arī nu jau 39 gadus vecā Elēna, kas piedzīvojusi ne mazums grūtības attiecībās ar māti, kas atstājušas dziļas emocionālas rētas.
Elēnai bija seši gadi, kad viņas vecāki izšķīrās. Pēc šķiršanās viņa laimīgi dzīvoja kopā ar savu māti, līdz brīdim, kad māte par piemērotāku aizbildni bērnam izvēlējās Elenas tēvu un meiteni pameta. Šāds brīdis bija īpaši sāpīgs sešus gadus vecajam bērnam, apzinoties, ka tēvs jau ir apprecējies, ģimenē ir mazs bērns, kurš, protams, saņēma nedalītu mīlestību no visiem. Turklāt, drīz ģimeni grasījās papildināt vēl divi mazuļi. Tēva uzmanības trūkums un mātes atraidījums sievietē līdz pat šodienai radījis iekšējo nepiepildījumu un atraidījuma sajūtu, turklāt arī provocējis jautājumus, piemēram, „Kādēļ māte mani nemīlēja?”, „Vai es biju tik slikts bērns, ka biju pelnījusi tikt pamesta?”.
Šodien Elena atklāj: „Es nekad tā arī nesapratu, kādēļ māte izvēlējās no manis aiziet, kādēļ viņa negribēja būt ar mani. Es allaž jutu, ka liela daļa manis ir vienkārši pazudusi. Un es arī apzinājos, ka tikai mātes mīlestība spētu šo tukšumu aizpildīt.”
Šī uzvedība atstāj daudzas meitenes emocionāli „izsalkušas” – izsalkušas pēc mīlestības. Laimīgākās no viņām atradīs citus ģimenes locekļus, kas spēs piepildīt emocionālo tukšumu – tēvu, vectēvu vai vecmammu, tanti vai onkuli. Bet ne visiem pietiek ar šo emocionālo kontaktu.
Ir rētas, kuras nespēj dziedēt pat vislabākās zāles.
Šādas emocionāli iztukšotas meitas bieži vien attopas attiecībās, kurās tās nespēj eksistēt pašas par sevi, allaž sagaidot no mīļotajiem pārāk daudz.
Tādēļ, mīļās mātes, mīliet savas mīļās meitas!