„Es biju vilcienā, kas devās uz Šveici. Vilciens apstājās stacijā un konduktora balss sniedz paziņojumus vācu, itāļu un franču valodās. Es biju pieļāvis milzu kļūdu, neapgūstot nevienu no šīm valodām, pirms došanās atvaļinājumā.
Visi pasažieri devās uz izejām. Kāda pavecāka sieviete pamanīja, ka es biju ļoti apjucis un uztraukts (man bija jānoķer nakts vilciens uz Romu, jo tur man bija jāsagaida lidmašīna). Viņa runāja ar mani angļu valodā, stāstīdama, ka ir noticis negadījums, tādēļ sliedes šobrīd nav izmantojamas un vilciens nevar turpināt iesākto ceļu.
Viņa man jautāja, kurp es dodos, pēc tam devās runāt ar dažiem sliežu strādniekiem, lai pēc tam atgrieztos pie manis un paziņotu, ka mums būs jāpārsēžas trīs vai četras reizes, pirms nonāksim manā gala mērķī.
Es jutos ļoti, ļoti laimīgs, uzzinot, ka šī dāma devās uz to pašu pusi, kurp es. Es būtu bijis bezpalīdzīgs, cenšoties izdomāt, kurp man jādodas.
Tā mēs devāmies no stacijas uz staciju. Šī kopīgā, mazā ceļojuma laikā mēs iepazinām viens otru. Viņa bija, iespējams, jaukākā dāma, kādu es savā dzīvē biju saticis.
Pēc divām stundām un 30 minūtēm mēs bijām sasnieguši manu galamērķi. Mēs atvadījāmies un es pajautāju, cik tālu viņai vēl jādodas. Un izrādījās, ka viņas māja ir divu stundu braucienā atpakaļ…
Šī brīnišķīgā persona bija veikusi šo garu ceļo, lai pārliecinātos, ka es sasniegšu savu galamērķi. Es biju šokā, bet es centos izteikt pateicību: „Jūs patiesi esat visjaukākā persona, kādu es esmu saticis.” Viņa pasmaidīja, apskāva mani un teica, lai es labāk pasteidzos, ja vēlos paspēt mājās. Viņa šķita nereāla. Es biju līdz sirds dzīlēm pārliecināts, ka sniedzu atvadas eņģelim uz Zemes virsas.
Es neesmu pārāk emocionāls puisis, bet tajā naktī es izraudāju visu savu asaru kapacitāti (un es to daru arī tagad, rakstot šo stāstu). Šī sieviete bija pavadījusi visu savu dienu, palīdzot apjukušam tūristam, kurš gluži vienkārši viesojās viņas valstī.
Nav svarīgi, cik valstis es esmu apmeklējis pēc šī konkrētā ceļojuma. Lai arī kur es dotos, es varu pateikt tikai to, ka Šveice ir visskaistākā valsts, kādā esmu bijis.”
Jauki,ka ir tādi Cilvēki ka šī dāma!!!
Prieks,ka pasaulē mīt arī palīdzīgi un nesavtīgi cilvēki.Šveice-mana sapņu zeme,bet zinu,ka nekad tur neaizbraukšu.