Kādu dienu es runāju ar savu kolēģi, un mani pēkšni piemeklēja “tas” atklāsmes brīdis. Jae s būtu multeņu varonis, virs manas galvas parādītos liela spuldzīte.
Mans kolēģis stāstīja man par savu draudzeni. Pēc viņa stāstītā, draudzene ienīst teju ikvienu viņa draugu un neļauj viņam pavadīt laiku ar tiem. Es atbildēju, ka nespēju sevi iedomāties esot kopā ar kādu, kas ienīstu manus draugus, jo tas padarītu attiecības pārāk grūtas un nepatīkamas. No otras puses – ko tas pasaka par cilvēku, ja tas pavada laiku ar patiešām briesmīgiem cilvēkiem?
Mans kolēģis piekrita. Un drīz vien man teica, ka viņš reiz dzirdējis par to, ka ikviens cilvēks ir kombinācija: to piecu cilvēku, ar kuriem šis cilvēks pavada visvairāk laiku, kombinācija. UN ŠAJĀ BRĪDĪ MANI PIEMEKLĒJA SPULDZĪTES SAJŪTA. Atklāsme. Dziļi sirdī es vienmēr zināju par šo konceptu. Kādēļ gan vēl vecāki būtu tik ļoti uztraukušies par to, ar kādiem cilvēkiem mēs pavadām laiku kopā? Bet pati ideja par šo konceptu ir vienkārši fascinējoša.
Iztēlojies savus trīs labākos draugus, mīļoto un, piemēram, istabas biedru. Tu esi viņu visu personību kombinācija. Kā tev tas liek justies? Ja tu viņus visus piecus “saliktu” vienā persona, kāda būtu šī persona? Vai tev patiktu šī persona? Vai tā būtu vispārīga vai vienpusēja persona?
Ja mēs tik tiešām esam kombinācija, kas veidojusies no cilvēkiem, kas ir ap mums, ir pamatīgi jāizvērtē, ar kādiem cilvēkiem esam kopā.
Vai šie ir cilvēki, no kādiem vēlamies ietekmēties? Vai mūs ietekmē dramas karalienes vai Mātes Terēzas?
Kāda kombinācija būtu tu?