1.Brīvība.
Vai nu tā būtu brīvība ceļot, mācīties vai strādāt, tā ir indivīda brīvība, kas izmantojama pašam indivīdam piemērotā veidā. Jā, bez bērniem indivīda atbildības loks ir mazāks, tādēļ tas paver plašākas durvis brīvībai, aizrautībai un ziņkārei.
2.Ikdienas spriedze ir mazāka.
Teju ikviens vecāks vēlas būt labākais saviem bērniem. Un ar šādām vēlmēm nāk arī nepārtraukta spriedze par to, vai viss, kas tiek darīts, tiek paveikts pareizi. Vecāki ar bērniem nereti var izjust pienākumi, izvirzīt bērnu vajadzības priekšā savām. Un šāda veida spriedze nav piemērota visiem un ne visi spēj ar to tikt galā.
3.Pasaule ne vienmēr ir jauka vieta – īpaši bērnam.
Godīgi sakot, ne viss mūsdienās ir patīkams. Patiesībā – pasaule nekad nav bijusi paradīze tās labākajā izpratnē. Un daži cilvēki var arī uzskatīt, ka mūsdienu pasaule nav vieta, kur viņi vēlētos audzināt savus bērnus.
4.Mūsdienu pasaule ir pārapdzīvota.
Ne mazums pilsētu uz pasaules dēvējamas par pārapdzīvotām. Daži šo strauju cilvēku skaita pieaugumu var vērtēt pozitīvi, bet citi atkal pretēji – negatīvi. Un šie negatīvie vērtētāji nevēlās padarīt pārapdzīvotības krīzi vēl lielāku.
5.Vēlme savas finanses novirzīt citur, ne bērnu audzināšanā, ir normāla un pamatota.
Vidējās izmaksas, lai izaudzinātu bērnu Amerikas Savienotajās Valstīs, svārstās ap 250 tūkstošiem dolāru. Protams, summa ir atkarīga katrā ekonomikā. Bet kopumā ir skaidrs, ka bērnu audzināšana un izaudzināšana nav pats lētākais prieks.
6.Bērni nav vienīgais iespējamais dzīves piepildījums.
Daudzi cilvēki uzskata bērnus par savas dzīve piepildījumu. Un, jā, tas tā pavisam noteikti arī var būt. Tomēr tas nebūt nav vienīgais veids, kā gūt dzīves piepildījumu. Tas atrodams, gūstos lielisku karjeru, attīstot dzīves kaislību un hobijus, dodoties ceļojumos un piedzīvojumos, vai arī attīstot sevi garīgi. Nepastāv viena vienīga patiesība par to, kas ir dzīves piepildījums. Un tieši tādēļ ir vērts saprast, ka katrs indivīds pats par sevi drīkst izvēlēties, kā pavadīt savu dzīvi.