Ir labi, ja mīļotais cilvēks un laulātais ir viena un tā pati persona. Sarežģītāk ir tad, ja tie ir divi dažādi cilvēki. Attiecības ar mīļoto veidojas gandrīz kā ar laulāto. Taču laulībai iespējama sarežģīta karma, turpretī mīlestība – tā vienmēr ir laime un acīmredzot tā tiek dota kā balva par savu karmisko parādu dzēšanu, kas arī ir jāsargā kā liels dārgums.
Mīlestība – tā ir cildens dvēseles stāvoklis. Iemīloties mēs topam labāki, nesavtīgāki. Atbilstoši kosmiskajai mērauklai – kļūstam saprātīgāki. Ar mīlestību mēs paceļamies nedaudz pāri sadzīves rosībai, pasauli redzam kā dievišķi daiļu, tādu, kāda tā ir patiesībā.
Enerģētiskā mijiedarbība starp cilvēkiem, kuri viens otru mīl, var izpausties tikai un vienīgi kā vēlme dāvāt. Dāvāt visu pasauli, dāvāt sevi, dāvāt katru savas enerģijas pilienu. Just, ka ar katru elpas vilcienu nenovērtējamā velte iet mazumā, bet vairojas un aug, iegūst jaunu spēku.
Tikai tad, ja mīl otru cilvēku, var saprast sevi, var iemācīties novērtēt cildenu dvēseles stāvokli, sajust radošās enerģijas lidojumu.
Bet ko darīt, ja izrādās, ka laulātais un mīļotais cilvēks ir divi dažādi cilvēki?
Mīlestība ir mūžīga. Mēdz teikt, ja mīlestības objekta dēļ, esam gatavi atdot paši savu dzīvi. Un, ja esam sevi gatavi upurēt, tā ir mīlestība.
Šādu jūtu priekšā viss nobāl. Un to dēļ var un pat vajag upurēt visu. Jo ko gan tur slēpt, ne katrs ir spējīgs. Taču ik katrai dvēselei ir uz to jātiecas.
Bet pirms veikt milzīgo dzīves izvēli, svarīgi ieklausīties sevī. Vai tas, ko jūtam, ir patiesi? Vai šis lēmums tiks pieņemts skaidrā dvēseles stāvoklī? Dzīvē pastāv vairākas milzu izvēles, kas mums veicamas. Un izvēle par savu laimi ir viena no lielākajām.
Tātad, ja tavs mīļotais cilvēks ir kāds, kura dēļ tu jūti dvēseli paceļamies, tu esi atradis savu īsto. Un tev ir lemts būt kopā ar šo cilvēku.