- Tuvinieku zaudējums.
Dzīves laikā sastopam gan dzīvību, gan nāvi, un tas mūs padara par cilvēkiem. Jo vecāki kļūstam, jo biežāk mūsu tuvie cilvēki tiek pakļauti slimībām un mēs viņus zaudējam. Nāvei var būt dažādi cēloņi, taču jebkurā gadījumā ir ļoti grūti samierināties ar zaudējumu. Varbūt viņi fiziski neatrodas šeit, bet vienmēr paliek mūsu sirdīs un prātos. Kāds ir teicis: “Neskumsti, ka tas ir galā. Priecājies, ka tas notika.
- Nošķiršanās no tuvajiem cilvēkiem aizņemtības dēļ.
Kad draugi un citi tuvie cilvēki uzsāk jaunu dzīves posmu, viņiem ir daudz vairāk pienākumu, kā rezultātā vairs nav laika nekam citam. Piemēram, pēc studijām visi sāk strādāt, veido ģimenes, un vairs neatliek tik daudz laika, ko pavadīt ar draugiem. Tomēr tas nenozīmē, ka attiecības ir jāpārtrauc, tās tikai ir jāuztur. Ja mums nav laika, tad vienmēr varam to izbrīvēt cilvēkiem, kas mums ir svarīgi.
- Pārvākšanās uz dzīvi citā valstī.
Sakravājot mantas un pārvācoties dzīvot citā valstī var nākties pamest draugus, ģimeni, ērtības, un ierasto vidi, kas nozīmē jaunu sākumu. Cilvēks var justies vientuļš arī tad, ja pēkšņi nonāk jaunā vidē un sastop svešu kultūru, turklāt nevienu nepazīst. Tomēr uztraukumam nav pamata – tas viss ir daļa no jauniem piedzīvojumiem. Pēc neilga laika var pierast pie jaunas vides, kā arī iepazīties ar jauniem draugiem.
- Kad tev ir lieliska ideja, bet neviens neklausās.
Iedomājies, ka tu zini kādu ideālu vietu, kur paēst vakariņas, sarīkot ballīti, doties ceļojumā vai arī kā atrisināt kādu darba uzdevumu, taču neviens tevi nedzird vai arī nomaina sarunas tematu. Šādās situācijās sajūta nav diez ko patīkama. Varbūt vienkārši neesi atradis īstos cilvēkus, kam interesētu tavas idejas. Turpini būt atklāts pret citiem un atradīsi jaunus draugus, kas tevi novērtēs.
- Tev ir sapnis, bet neviens no nesaprot.
Dažreiz cilvēki nesaprot arī mūsu sapņus. Šķiet, ka mēs ar viņiem runājam citā valodā, vai arī viņiem tie šķiet muļķīgi. Tev nav viņi jāpārliecina vai kaut kas jāpierāda. Ja vien esi pats savas laimes kalējs, ar to pietiek. Nav vajadzīga citu atļauja vai piekrišana, lai dzīvotu tā, kā vēlies.
- Kad tev kaut kas ir izdevies, bet tik un tā jūties iztukšots.
Daudzi profesionāļi, kas ir daudz ieguldījuši savā karjerā, var sasniegt izcilus rezultātus biznesa pasaulē, taču, iegūstot kāroto, jūtas vientuļi. Skarbā patiesība ir tāda, ka, tiecoties pēc veiksmes un izcilības,varam atstāt novārtā citus cilvēkus, bet tam tā nav jābūt. Palīdzi arī citiem pārvarēt grūtības un sasniegt mērķus.
- Tu nonāc grūtībās, bet citi to nesaprot.
Tiecoties sasniegt mērķus, ne vienmēr citi tevi sapratīs, kā arī ne vienmēr pamanīs, ka esi nonācis grūtībās un izdedz. Daži var pasmieties par to, ka mēģini pārkāpt robežas, bet citi nesapratīs, ko īsti vēlies sasniegt. Neļauj tam tevi apturēt. Daudzi cilvēki saskaras ar tieši tādām pašām problēmām un noteikti tevi sapratīs.
- Neizmantota izdevība, kas nekad neatkārtosies.
Nav patīkami, kad kāda lieliska izdevība izslīd caur pirkstiem, it sevišķi, ja tā ir karjeras iespēja, draudzība, biznesa darījums, kāda ļoti vajadzīga saruna vai iespēja kādu uzaicināt uz satikšanos. Šādas iespējas vairs nebūs, bet pavisam noteikti būs citas.
- Kad tevi pamet kāda cita dēļ.
Pasaulē ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas ir piekrāpti, nodoti vai pamesti kaut kā “labāka” dēļ.
Šādas situācijas cilvēkos rada izmisumu un vientulības sajūtu. Viņi pat var apšaubīt savu pašvērtējumu vai noslēgties no ārpasaules, lai netiktu vēl vairāk sāpināti, bet tas ir riskanti. Ir jāceļas un jāiet tālāk. Pat ja saskaramies ar grūtībām, mēs varam izvēlēties to, kā uz tām reaģēt.
- Kad tev kaut kas ir jāpamet.
Varbūt esi iestrēdzis attiecībās, kur jūties apspiestas, vai arī darbā iestājusies stagnācija. Šādos gadījumos labāk būtu sakravāt mantas un doties tālāk, un neskatīties atpakaļ. Dzīve ir īsa un tu esi pelnījis ko labāku. Kādu laiku vari justies vientuļš, jo būs grūti palaist vaļā to, pie kā esi pieradis, bet neapstājies un ej uz priekšu, jo tevi gaida labāka pasaule.
- Nonākot aci pret aci ar savām dziļākajām problēmām.
Cilvēki var justies vientuļi, kad nākas saskarties ar lielākajām raizēm un problēmām. Daudziem ir zems pašvērtējums un viņi sevi raksturo kā introvertus, lai nevajadzētu komunicēt ar citiem un iesaistīties pārāk nopietnās sarunās. Tomēr ir jāpārvar bailes runāt un jāvēršas pie cilvēkiem, kas tevi labi pazīst. Tev jāizlien no savas čaulas un jākļūst pārliecinātākam par sevi.
- Nonākot ārpus savas komforta zonas.
Komforta zona ir tā vieta, kur jūtamies visērtāk un ko labi pazīstam. Tā var būt noteikta kultūra un vide, kā arī draugi un sabiedrība, kas mūs pieņem tādus, kādi esam. Izkāpjot no komforta zonas, varam justies vientuļi, jo viss šķiet svešs, un mums jāsaskaras ar grūtībām. No otras puses, jauna vide nozīmē arī jaunas iespējas, un mēs pa īstam varam izbaudīt dzīvi un darīt to, kam ir nozīme. Tāpēc dzīves vientuļākajos brīžos jābūt drosmīgiem. Tas mūs padara par cilvēkiem, turklāt katra tuneļa galā ir gaisma, un mums nav jāiet vieniem.