Mēs neesam gatavi attiecībām
Bieži vien mēs neesam gatavi kompromisam, sevis ziedošanai un beznosacījumu mīlestībai. Neviens nevēlas gaidīt, jo visu vajag uzreiz. Mēs neļaujam jūtām attīstīties un pārāk bieži nosakām “laika limitu” sajūtām, kādas mūsuprāt vajadzētu just konkrētajā brīdī.
Lasi arī: Jūsu attiecībām nav lemts ilgs mūžs, ja tavs partneris turpina darīt šīs lietas
Mēs jaucam mīlestību ar citām sajūtām
Mēs pārāk bieži vēlamies satikt kādu, ar kuru kopā aiziet uz kino vai naktsklubu, nevis to, kurš mūs sapratīs un atbalstīs, kad jutīsimies slikti. Mums nepatīk garlaicīga dzīve, tāpēc vienmēr meklējam kādu dzīvespriecīgu cilvēku, kurš mūsu dzīvi pārvērstu par aizraujošu piedzīvojumu. Neesam gatavi pārmaiņām, kas tomēr ir neizbēgamas pēc romantikas un savstarpējās pieķeršanās perioda.
Mēs kļūstam atkarīgi no tehnoloģijām
Tehnoloģijas cilvēkus satuvina. Mēs esam tik tuvu viens otram, ka dažreiz pat ir grūti elpot. Īsziņas, balss pasts, sarakstes un video zvani ļoti bieži aizstāj komunikāciju aci pret aci. Vairs nav vajadzības pavadīt laiku kopā, jo mēs tāpat viens par otru visu zinām. Rezultātā vairs nav, par ko runāt.
Mēs kļūstam par “seksuālajiem brīvdomātājiem”
Mūsu paaudze ir nodalījusi seksu no mīlestības. Vispirms cilvēki nodarbojas ar seksu un tikai pēc tam izlemj, vai vēlas būt kopā. Mūsdienās dzimumattiecības ārpus laulības ir normāla parādība, un tādi jēdzieni kā “brīvās attiecības” , “draugi bez saistībām” vai “vienas nakts sakars” ir daļa no modernā dzīvesveida.
Lasi arī: Jautājumi, kurus savam partnerim vajadzētu uzdot regulāri; vai tu tā dari?
Mēs pārāk daudz baidāmies
Mums ir bail no jaunām attiecībām, vilšanās, emocionālām sāpēm un salauztām sirdīm, tāpēc nelaižam citus savās sirdīs. Siena, ko izveidojam sev apkārt, dažreiz ir tik bieza un augsta, ka neļauj pakāpties un ieraudzīt dzīvi, kāda tā ir patiesībā.
Mēs vairs nenovērtējam attiecības
Mums vairs neko nenozīmē pamest cilvēku, kurš mūs mīl, bet tajā pašā laikā esam pārāk vīlušies visos apkārtējos cilvēkos.